Šogad 28. oktobrī izglītības un sabiedriskajam darbiniekam, mācību grāmatu autoram, Daugavpils valsts ģimnāzijas direktoram (no 1927. līdz 1935. gadam) Fridriham Obšteinam apritēs 140 gadi. Godinot jubilāru, piedāvājam ieskatīties fotogrāfijās un citās vēstures liecībās no ģimnāzijas muzeja krājuma.
Dzimis 1878. gada 28. oktobrī Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā, amatnieka ģimenē. 1900. gadā beidzis Baltijas skolotāju semināru. Skolotāja gaitas sācis Ēdolē, ministrijas skolā. Pēc piedalīšanos 1905. gada revolūcijas notikumos bija spiests doties uz Pēterpili, kur sākās F. Obšteina un Latgales latviešu darbinieku kopīgie ceļi. 1906. gadā apmeklējis P. Leshafta augstākos kursus, ieguvis mājskolotāja tiesības krievu valodā un matemātikā, strādājis par audzinātāju vācu proģimnāzijā.
1907. gadā rudenī aktīvi iesaistījies Rēzeknes tirdzniecības skolas dibināšanā, vēlāk bijis šis skolas skolotājs un inspektors. Ar F. Obšteina un N. Rancāna pūlēm Rēzeknes tirdzniecības skolā tika atļauta latviešu valodas mācīšana, tika organizēts skolas koris F. Obšteina vadībā.
1908. gadā kopā ar A. Skrindu sastādījis un izdevis dziesmu krājumu korim “Dzīsmu vōceleite”.
1909. gadā aktīvi darbojies 1. Latgales kongresa sagatavošanā un tajā piedalījies kā Latgales latviešu pārstāvis. Kopā ar N. Rancānu, F. Trasunu, K. Skrindu, V. Rubuli u.c. tika ievēlēts Latgales Pagaidu zemes padomē, vēlāk tika izraudzīts par Tautas padomes locekli. Tika ievēlēts Rēzeknes apriņķa valdē, kur daudz rūpējies par skolu lietām, darbojies skolotāju kursos, kuros sagatavoja pirmos skolotājus Latgalei.
No 1919. gada bijis Jelgavas un Bauskas apriņķu tautskolu inspektors. Rīkojis dažādus kursus skolotājiem un vadījis ekskursijas uz ārzemēm – Austrijas, Zviedrijas, Somijas skolām, lai iepazītos ar to pieredzi.
1927. gada 20. septembrī Izglītības ministrs J. Rainis iecēla F. Obšteinu par Daugavpils Latviešu vidusskolas (no 1929. gada Daugavpils valsts ģimnāzijas) direktoru. Viņa darbs atkal ritējis Latgales latviešu vidū. Viņš ne tikai priekšzīmīgi vadījis uzticēto skolu, bet arī daudz plašākā mērogā rūpējies par Latgales izglītības un kultūras dzīves augšupeju. Piedalījies skolotāju konferencēs, gādājis par piemērotām mācību grāmatām, darbojies pedagoģiskajā žurnālā “Latgolas škola”.
Bijis Latviešu-Lietuviešu tuvināšanas biedrības Daugavpils nodaļas priekšnieks, Latvijas Tautas universitātes Daugavpils nodaļas valdes loceklis.
Skolu dzīvē viņš bijis pazīstams arī kā mācības grāmatu autors: “Rēķinošonos gromota pyrmsškolai un saimei” (1925.g.), “Rēķinošonos gromota, 1. daļa pamatškolas 1. klasei” (1925.g.) un “Rēķinošonos gromota, 2. daļa pamatškolas 2. klasei“ (1926.g.).
Daugavpils Valsts ģimnāzijas bijušie skolēni ar cieņu, sirsnību un mīlestību atceras korpulento vidēja auguma vīru ar apaļīgo seju un smailajām ūsām. Direktora griba skolēniem bija likums. Viņš bijis prasīgs, bet arī tēvišķīgi labsirdīgs, labi izpratis skolēnus.
1933. gada 29. oktobrī Daugavpilī Fridrihs un Lizete Obšteini ar vērienu nosvinēja sudraba kāzas. 1930. gadā Daugavpils valsts ģimnāziju absolvējis arī viņu dēls Arnolds Obšteins (mākslinieks, operas solists).
1935. gadā 20. janvārī F. Obšteins pārcelts uz Balviem, kur bijis Balvu valsts ģimnāzijas direktors un valsts pamatskolas priekšnieks. Daudz rakstījis par Latgali, izdevis savu pētījumu “Pedagoģijas vēsture”. 1936. gada 18. septembrī Balvos F. Obšteins atskatījies uz 35 darba gadiem izglītības jomā.
1936. gada 16. oktobrī iecelts Kuldīgas Valsts ģimnāzijas direktora amatā.
Miris 1938. gada 2. janvārī Kuldīgā. Apbedīts Kuldīgas Jāņu kapos.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni, Tautas padomes piemiņas zīmi.