Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.
/O.Vācietis/
Kurš gan būtu laidis garām iespēju rudenī pabūt pie Gaujas! Nav vajadzīga ne Turcija, ne Spānija, jo nekur koki rudenī nav tik krāšņi kā Latvijā! 12.b klase šo iespēju nepalaida garām un devās divu dienu ceļojumā, lai baudītu skaisto rudeni Līgatnē!
Ir vietas, kur šķiet, ka laiks ir apstājies, kur var ceļot tālā vai ne tik tālā pagātnē. Tāda vieta ir Līgatnes slepenais padomju bunkurs (programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros), kas tika uzbūvēts 20.gadsimta 80.gados, kopš tā laika tas nemaz nav mainījies, jo tā slepenības zīmogs tika noņemts tikai 2003.gadā, no tā kara gadījumā tiktu vadīta valsts, kur uzturētos galvenās civilās un militārās presonas. Nokāpjot deviņus metrus zem zemes, gida pavadībā devāmies vēstures ceļojumā, iepazīstot padomju laika ikdienu un ierīces.
Pēc bunkura ceļš mūs veda uz Krimuldas muižu, kur vēsture ir savijusies ar dabas skaistumu. Tās sienas glabā senus stāstus, bet apkārtējā ainava atgādina, cik cieši cilvēka radītais var saplūst ar dabas pasauli, vieta, kas redzējusi tik daudz mīlestības, pateicības un dzīves.
Tālāk ceļš veda uz Siguldu, kur iepazinām gan Jauno Siguldas pili, gan Livonijas ordeņa pili. Siguldas Jaunajā pilī apskatījām 1937.gadā izveidoto interjeru un ekspozīciju par pils vēsturi. Livonijas ordeņa pils ļāva mums ielūkoties vēl senākā pagātnē, laikā, kad pils mūri bija liecinieki bruņinieku gaitām. Šķiet, katram akmenim tur būtu savs stāsts, ja vien tas spētu runāt.
Kad pirmās dienas iespaidi bija uzņemti, devāmies nakšņot uz atpūtas kompleksu „Brūveri”, kur atpūtāmies pēc piedzīvojumiem bagātās dienas, runājot, spēlējot spēles un vienkārši pavadot laiku kopā.
No rīta pēc brokastīm devāmies uz Gaujas lejteci, kur apskatījām vienu no Latvijas Zelta rudens iecienītākajiem tūrisma objektiem - tiltu pār Gauju. Elpu aizraujošs skats, zeltītas rudens lapas un dabas miers.
Tālāk mūs sagaidīja Līgatnes dabas takas, kur starp rudens krāsās tērptajiem kokiem un meža takām satikām Latvijas dzīvniekus, redzējām gan brūnos lāčus, lūsi, lapsu, mežacūkas, pūces, vāveres, briežus un arī citus meža dzīvniekus. Meža klusums, skaistās takas un daba.
Divas dienas paskrēja nemanot, atstājot aiz sevis jaunus iespaidus, zināšanas un daudz skaistu mirkļu. Mēs ceļojām laikā, iepazīstot vēstures liecības, baudījām Latvijas dabas krāšņumu un vēlreiz pārliecinājāmies, ka skaisti piedzīvojumi nav jāmeklē tālu prom no mājām. Nekur nav tik labi kā mājās!
Katrs gadalaiks Latvijā spēj atklāt dažādas sava skaistuma puses. Rudenī, kad Gaujas krastus iekrāso zelts un koki ietērpjas košās krāsās, atliek tikai apstāties, paskatīties apkārt un ļauties sajūtai — cik skaisti ir būt šeit, Latvijā!
