Erasmus+ KA1_2019_2020

Daugavpils Valsts ģimnāzijas Erasmus + programmas 1.pamatdarbības mobilitātes projekta

“Pedagogus un skolēnus atbalstošas vides modelēšana”

apraksts

Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA)
mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+ un programmas mājaslapā
www.erasmusplus.lv.

....................................................................................................................................................

Projektā gūtā pieredze

Mērķi

2019.gadā, iesniedzot projekta pieteikumu, ģimnāzijas vadība un pedagogu kolektīvs gatavojās izglītības satura reformas ieviešanai. Būtiskākie projekta mērķi bija 1) gūt izpratni par pārmaiņu vadību izglītības iestādē, jo ģimnāzijā pilnībā mainījās vadības komanda, 2) gūt pieredzi par kompetenču pieeju, īpaši caurviju prasmju apguves iekļaušanu mācību procesā. Profesionālās pilnveides vajadzības tika noteiktas vairākās jomās: skolvadībā (līderībā), skolas mācību vides digitalizācijā, specifisku mācību priekšmetu pasniegšanas metodikā (CLIL pamatskolā un teātra māksla pamatskolā), pedagoģijā, psiholoģijā un klasvadībā darbā ar talantīgiem bērniem un svešvalodu apguvē dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, lai iesaistītos starptautisku projektu īstenošanā un paplašinātu mācību priekšmetiem specifisku resursu klāstu angļu valodā.

Covid 19 pandēmijas dēļ projekta īstenošana tika divreiz pagarināta,  un 3 mobilitātes netika īstenotas.

Projekta ietvaros tika sasniegta lielākā daļa plānoto mērķu: 1) profesionālās pilnveides kursus par teātra mākslas metodiku apmeklēja gan teātra mākslas skolotāja, gan matemātikas skolotāja. Kursos īpaša uzmanība tika pievērsta teātra mākslai kā metodei, īpaši spēlēm, lai mazinātu trauksmi, nedrošību un veicinātu sociālo iekļaušanu, sadarbību, uzticēšanos, paļaušanos. Lai gan sākotnēji projekta pieteikumā netika plānots, šis aspekts ģimnāzijas dalībniecēm kursos bija bija vissvarīgākais, jo pandēmijas laikā ģimnāzijas bērniem minētās problēmas bija un joprojām ir ļoti izteiktas. Kursos apgūtās tehnikas kolēģes izmanto mācību procesā, par tām ir pastāstījušas arī pārējiem skolotājiem. Tā kā skolotājas strādā daudzās klasēs gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā un māca priekšmetus, kas skolēniem sagādā īpašas grūtības, tad kursos gūtā pieredze ir īpaši noderīga pozitīvas un atbalstošas sociāli emocionālās vides veidošanā. Ņemot vērā kolēģu ieteikumus pēc kursos gūtās vērtīgās pieredzes, sadarbībā ar citām Eirpopas valstu skolām tika iesniegts Erasmus+ skolu partnerības projekta pieteikums par teātra mākslas kā pandēmijas seku mazināšanas metodes izmantošanu ikdienas mācību procesā.

2) vēstures un sociālo zinību skolotāja un direktore piedalījās kursos par caurviju prasmju apguves iekļaušanu mācību procesā. Caurviju prasmes kā jēdziens dalībniecēm bija saprotams un to iekļaušana mācību procesā labi zināma, jo izglītības satura reforma tiek īstenota jau otro gadu. Kursos īpaša uzmanība tika veltīta apvērstās stundas principam, kas mācību procesā ģimnāzijā netiek bieži izmantots. Kursos dalībnieki apguva gan apvērstās stundas teorētiskos pamatus, gan dalījās pieredzē par to praktisko izmantošanu. Kolēģes uzsvēra lielākos ieguvumus: skolēncentrētu mācīšanos, kam ir lielāka efektivitāte, laika taupīšanu un pašvadītu mācīšanos. Direktore kursos īpašu uzmanību pievērsa mācību procesa organizācijai skolā kopumā, jo apsvērstās mācīšanās princips paredz citādu mācību darba organizāciju.

3) matemātikas un ķīmijas skolotāja apguva angļu valodu. Tā kā abas kolēģes ir iesācējas, gan valodas sistēmas izpratne, gan uzturēšanās un nokļūšana līdz kursu norises vietai, kā arī praktisko jautājumu risināšana bija intensīva un svarīga praktiskās angļu valodas lietošana. Kursos tika veidota izpratne par valodas sistēmu, kā arī praktiski izmantotas lasīšanas un klausīšanās prasmes.

Diemžēl pandēmijas dēļ projekta īstenošanas laikā netika organizēti strukturētie tālākizglītības kursi par darbu ar talantīgiem bērniem un CLI programmu pamatskolā - šis projekta mērķis netika sasniegts, bet ir iekļauts ģimnāzijas attīstības plānā.

ĪSTENOŠANA

Strukturēto tālākizglītības kursu laikā visi dalībnieki katru dienu rakstīja digitālo pieredzes dienasgrāmatu https://padlet.com/renate_malnace/vmnivrdshmsfmu8y, reflektējot par gūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Visi dalībnieki atzina, ka kursu saturs bija lietderīgs un gūtā pieredze ir izmantojama mācību procesā. Tika pilnveidota staptkultūru kompetence, saziņas prasme angļu valodā, digitālā kompetenci. Covid 19 pandēmijas dēļ kursos īpaša uzmanība tika pievērsta iekļaušanas jautājumiem. Dalībnieki atzina, ka šī pieredze ir ļoti būtiska, jo gan uzņemošo valstu/pilsētu, gan dalībnieku daudznacionālais profils ļāva kolēģēm plašākā kontekstā izprast iekļaušanas jēdzienu, t.i., saskatīt to aspektu nozīmību, kuri Latvijā nav aktuāli, bet varētu par tādiem kļūt, piemēram, reliģija (musulmaņi), sociālie apstākļi (izteikta un ilgstoša nabadzība) utml.

Kursos skolu vadītājiem vairāk tika akcentēta dalībnieku pieredzes apmaiņa, kas ir svarīga, taču dalībnieceu pietrūka jomas profesionāļu teorētiskā iedevuma.

Kursi par caurviju prasmēm notika Florencē. Tā kā nodarbības tika organizētas līdz pēcpusdienai, dalībniekiem tika liegta iespēja bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, apmeklējot muzejus, baznīcas, jo tās bija atvērtas apmeklētājiem tikai rīta pusē. Tā kā lielākā daļa dalībnieku bija vēstures, kulturoloģijas, literatūras vai mūzikas skolotāji, tad kursu organizatoriem tika ieteikts elastīgāk plānot nodarbību grafiku, papildinot to ar iespēju apmeklēt pasaules kultūras dārgumus.

Kursos par teātra mākslu lielākā daļa dalībnieku bija no vienas valsts, taču organizatore centās līdzsvarot gan saziņas valodu, gan grupai specifiskas intereses ar visiem dalībniekiem.

Kursu izvērtējumā dalībnieces norādīja, ka kursiem nav būtiskas ietekmes uz viņu karjeras iespējām. Tas ir saprotams, jo dalībnieces neplāno mainīt profesionālās darbības jomu un kursu saturs nebija tik specifisks kardināliem risinājumiem. Taču dalībnieces novērtēja angļu valodas prasmes nozīmību profesionālo aktivitāšu daudzveidības paplašināšanai (piemēram, iesaistoties starptautisko projektos).

IEGUVUMI

Vispozitīvāk visas dalībnieces novērtēja kursos apgūtās metodes, rīkus un tehnikas, kas ir praktiski izmantojamas mācību procesā.

Projekta īstenošanas rezultātā vislielākā ietekme ir uz mobilitāšu dalībniekiem, jo kolēģes apguva gan sava mācību priekšmeta specifikai nepieciešamas prasmes un iemaņas (teātra pulciņš, starptautiskie projekti, vēsture, angļu valoda), gan caurviju prasmes un sociāli emocionālās mācīšanās metodes.

Pozitīva ietekme nākotnē būs arī uz skolēniem un pastarpināti arī vecākiem, jo kolēģu piedāvātās idejas ir īstenojamas un efektīvas ilgtermiņā. Pozitīva un atbalstoša mācīšanas vide ir īpaši svarīga pēcpandēmijas periodā, lai skolēniem mazinātos trauksme, nedrošība, pieaugtu pārliecība. Atbalstoša pedagoģiskā un sociāli emocionālā vide veicina arī akadēmiskos mācību sasniegumus (to skolēni ir atzinuši aptaujās).

Skolēni jau apgūst praktiskas tehnikas, rīkus, paņēmienus savu individuālo mācīšanās mērķu sasniegšanai, mācās tos īstenot. Līdz ar to mācīšanās process kļūst apzinātāks, patstāvīgāks, kvalitatīvāks.

Projekta īstenošanas laikā esam definējuši 3 lietas, kurām būs pozitīvs efekts ilgtermiņā: 1) teātra mākslas metodes kā sociāli emocionālās mācīšanās pamats pandēmijas negatīvo emocionālo seku mazināšanai, 2) apvērstā mācīšanās skolēnu autonomijas un pašvadītas mācīšanās prasmju pilnveidei, 3) angļu valodas prasmes kvalitāte pedagogiem ļaus intensīvāk iesaistīties starptautiskos projektos, kas ir saistīti ar mācību priekšmetu specifiku.

Projektā mobilitātēs neierastās kombinācijās sadarbojās dažādu mācību priekšmetu skolotāji, kuri strādā dažādos vecumposmos. Sadarbība turpinās arī pēc projekta īstenošanas, ko projekta laikā kolēģēm radās jaunas idejas sadarbībai mācību stundās, ārpusstundu pasākumos un starptautisko projektos.