Cik pasaule balta un cilvēki gaiši mēs saprotam, vien skatoties pasaulē un cilvēkos caur sirdi savu. Mēdz runāt - gaišs cilvēks, gaiša sirds, tam cilvēkam gaišs smaids. Gaisma un gaišums mums asociējas ar kaut ko labu, siltu, labestīgu. Gaisma ir arī ticības un cerības simbols. Gaisma ir tā, kas mūs pamodina, ļauj dzīt dzīvības saknes, vilina iet tai pretī un mudina iet uz priekšu, neapstāties, bet attīstīties.
Viens no senākajiem gaismas avotiem, ko cilvēks iemācījās izmantot, ir svece. Sveces liesmai piedēvē maģisku spēku – drūmu un nomācošu atmosfēru var kliedēt ar vienu vien sveces liesmiņu.
2.februāris – Sveču diena. Diena, kad senie latvieši lēja sveces, dziedāja un jokojās, jo šajā dienā skumjām un grūtsirdībai durvis bija ciet. Šodien, spītējot salam, no rīta pulcējāmies skolas gaiteņos, lai uz brīdi apstātos, padomātu, ieskatītos viens otram acīs, sasildītu ar skatienu un ar smaidu.
Paldies Emīlam Veļičko par ģitāras solo, Ervīnam Rafailam Ustinskovam par komponēto un izpildīto skaņdarbu obojai, Stefanam Gornam un Milenai Kovaļovai par solo dziesmu "Svece", Santai Marijai Vjaksei, Emīlam Vitkovam, Elzai Korsietei un Emīlam Tihonovam par balss melodiju dzejā un stāstā! Jauniešus uzmundrināja un iedrošināja skolotāji Anita Zarāne un Sandra Rutkovska.
Lai ikvienam izdodas sevī atrast gaismu un dalīties tajā ar citiem!
Lai visiem baltas domas un silti smaidi! Atbalstām viens otru, uzmundrinām, būsim balti sirsniņās!
Skaistos mirkļus iemūžināja skolotāja Eva Vovka.
