“Nākotnes līderu akadēmija” sadarbībā ar vitae.lv un Daci Melbārdi turpina darbu tiešsaistes režīmā. Mēs turpinām pilnveidot savas līderu zināšanas un prasmes.
Mums visiem bija liels gods satikties vebinārā ar tautas atmodas līderi, kuru es personīgi cienu par viņa spēju un prasmi nebaidīties un uzdrošināties lietas saukt īstajos vārdos, Daini Īvānu un dzirdēt viņa atskatu gan uz LR neatkarības atjaunošanas garo procesu, gan saņemt padomus un ieteikumus līderības prasmju attīstīšanai.
Savu uzrunu D. Īvāns sāka ar to, ka salīdzināja sajūtas pašlaik, pandēmijas laikā, un toreiz, cīņā par brīvu Latviju; tās ir diezgan līdzīgas, jo abos gadījumos dominē neziņa par nākotni.
Dainis Īvāns dalījās ar savu redzējumu, kas ir līderības būtiskākie kritēriji:
Kā pirmo viņš minēja zināšanas un mudināja jauniešus mācīties, lasīt apgūtu arī svešvalodas, jo tagad ir tik daudz iespēju, kādu agrāk nebija. Īvāns minēja arī to, ka līderim ir jābūt atbildīgam par katru savu pateikto vārdu. Darbs komandā arī ir būtisks, jo lielākoties viens nevar neko daudz paveikt, jāgaida, “kad tas otrs piecelsies”, kad atbalstīs arī citi. Arī oratora prasmes ir svarīgas. Tā ir prasme uzrunāt, aizkustināt, iedvesmot un aizraut citus. Drosme, enerģija, spēja pretoties, riskēt. Nepietiek tikai ar emocijām, un uzrunām ir nepieciešama racionāli izplānota kārtība. Ir jābūt gatavam uzupurēties, negaidot par to pateicību, atlīdzību. Īvāns teica, ka līderis bija tāds nenoteikts jēdziens, jo, viņaprāt, līderis ir tautas varonis, kas tautas apziņā ir iekodēts, kuru saskati sev kā paraugu. Viņam, padomju skolās gājušam skolēnam, latviešu tautas varoņu nebija, jo O. Kalpaks, J. Kurelis bija aizliegti. Ir spēks, kas ir iekodēts kultūrā un zemapziņā, un kā savu bērnības dienu varoni Īvāna kungs min Lāčplēsi, vienīgo neaizliegto latviešu varoni.
Katram savi varoņi, un katrai paaudzei savas cīņas jāizcīna.
Ļoti vērtīgs ir viņa teiciens: “Kāpēc dzīvi bojāt ar nīgrumu un žēlošanos par nevarēšanu?” Tāpēc uzņemamies paši atbildību par savu dzīvi un rīkojamies, lai padarītu to labāku, nevis tikai žēlojamies.
Skolotāja Eva Vovka
