Latvijas skolas soma

Ciemos mūzikas pasaulē kopā ar duetu “Santehniķi”

            Programmas "Latvijas Skolas soma" ietvaros Daugavpils Valsts ģimnāzijas audzēkņi video lekcijas formātā iepazina divu atraktīvu jauniešu - Emīla Manguļa un Elana Purekļa -  veikumu mūzikas pasaulē. Proti, jaunieši dialoga formā iepazīstināja ar savu izveidoto mūzikas instrumentu-trubafonu. Skolēni izteica, bez šaubām, pareizu viedokli par to, kāpēc  šāds nosaukums, jo jaunieši to ir radījuši no santehnikas caurulēm. Vilkt paralēles šeit var ar dažiem sitamo instrumentu grupas instrumentiem. Jaunie mākslinieki stāstījumā izklāstīja, kā radās doma radīt šādu instrumentu. Kā izrādījās, šī ideja nākusi no Emīla tēta Artūra Manguļa, kurš ir pazīstams mūziķis, mangulishow vadītājs, kurā darbojas gan Emīls, gan viņa māmiņa Linda Mangule, kura zināma kā glāžu mūzikas izpildītāja. Tieši tāpēc mūzikas instrumenta radīšana no tik neierasta materiāla kā santehnikas caurules ir  vēl viens pierādījums, ka mūziku varam radīt no ļoti dažādām, arī neparastām lietām.

Tā kā šo video skatījās visu klašu audzēkņi, jo formāts paredzēts dažādiem vecumposmiem, tad arī viedokļi par redzēto un dzirdēto atšķīrās. Ja jaunākajiem ģimnāzistiem tas  noteikti bija kaut kas satriecošs, neiedomājams, kā tas iespējams, tad vairāki vecāko klašu ģimnāzisti par šo duetu jau bija dzirdējuši. Viennozīmīgi savās atsauksmēs skolēnus uzrunāja daudzas lietas: vieniem tas bija jauniešu optimisms, citiem tas, ar kādu uzņēmību jaunieši sasnieguši savu mērķi. Neapšaubāmi, ka vairākumam tā bija viņu izpildītā mūzika. Ļoti daudzi novērtēja filmu kā ļoti interesantu.

Lūk, dažas skolēnu atsauksmes:

• Iespaidīgs sižets, pamācoša un jauka filma.
• Viennozīmīgi oriģinalitāte. Momenti, kuros arī tika parādīta spēle uz instrumenta.
• Puišu interesantais stāstījums mūsdienu jauniešu stilā.
• Bija interesanti uzzināt par jaunām iespējām attīstīties cilvēkiem mūzikā. Tas iedvesmo un pierāda, ka nav jāseko kādam šablonam, un var darīt un atrast tieši to, kas ir tuvs un pat unikāls katram.
• Patika tas, ka tur ir ļoti interesanti stāsti, kuri iedvesmo virzīties tālāk, ka pat ja kaut kas iet ne tā, vienalga vajag iet uz savu mērķi. Pat ja cilvēkam nav naudas  dārgiem instrumentiem, viņš vienalga var atrast izeju un radīt mūziku. No pirmās reizes nekas nesanāks, vajag trenēties. Darbā vajadzīgs ieguldīt daudz laika.

Varam novēlēt duetam „ Santehniķi” vēl daudzas radošas idejas, ko realizēt.

DVĢ 9.a klases izglītojamie

Informāciju sagatavoja mūzikas skolotāja Anita Zarāne

Zinātnes un mākslas krustpunkti

     9.a klases skolēniem  ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu tika piedāvāta digitāla nodarbība, kuras laikā bija iespēja uzzināt, kā savijas, krustojas zinātne un māksla, par pamatu ņemot spēlfilmu ”Dvēseļu putenis”’.

Skolēni jau skatījās šo filmu iepriekš, pārrunāja ar skolotāju gan vēstures jautājumus, gan par mūziku. Zinātnes teātra “Laboratorium.lv” nodarbībā vadītāji parādīja, kā tiek veidoti specefekti, un pastāstīja, kā zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes, lai notikumi un varoņi būtu atainoti ticami, it sevišķi, ja tiek runāts par vēsturiskiem notikumiem.

Nodarbības laikā vadītāji atgādināja par notikumiem filmā, uzdeva skolēniem jautājumus, pastāstīja un demonstrēja, kā gatavo mākslīgās asinis, brūces, sniegu, degmaisījumus kaskadieriem, kā tos var veikt arī mājas apstākļos, tomēr aicināja to nedarīt, jo ir jāievēro drošības noteikumi.

Vadītāji uzsvēra, ka mūsdienās zinātne un māksla, šajā gadījumā kino, ir cieši saistītas. Lai atainotu it kā reālas lietas, priekšmetus, ir vajadzīgas specifiskas zināšanas. Fizikas un ķīmijas zināšanas var izmantot arī citās jomās, sagādājot skatītājiem ticamības efektu un ļaujot izbaudīt filmu mūsdienīgā kvalitātē.

Ingrīda Kondratjeva,

latviešu valodas un literatūras skolotāja

Cirka/teātra izrāde “Zemūdens burbuļu izrāde” 

     Semestra noslēgumā ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu skolēni noskatījās iluzionistu Pecolli veidoto mūsdienu cirka izrādi ”Zemūdens burbuļu izrāde”   - skaistu stāstu pirms Ziemassvētkiem ar dažādiem skatuves mākslas jomas elementiem, kā ziepju burbuļu mākslu, burvju mākslu, akrobātiku, žonglēšanu u.c.

Tā ir skaista izrāde ar mūziku, gaismas mūziku un  par to, kā  mākslinieks nokļūst zemūdens pasaulē un sastopas ar tā iemītniekiem. Kā norāda Pecolli, tad tā ir “mūsdienu cirka izrāde ar oriģināliem izteiksmes līdzekļiem, kas  izstāsta ļoti aktuālu stāstu par to, kā cilvēks pats atklāj un attīsta savu potenciālu”. Gan galvenais varonis, gan skatītāji sastopas ar zelta zivtiņu, jūras zirdziņu, medūzām un citiem  iemītniekiem. Pantomīmas mākslinieks  Mr. B, pateicoties zemūdens iemītniekiem, uzzina daudz vairāk pats par sevi, lai izrādes beigās saprastu, ka laime nav jāmeklē nekur ārpusē, bet katram sevī pašā, un mums ir dotas visas iespējas to paveikt.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni pārrunāja gūtos iespaidus, kā arī mēģināja atbildēt uz izrādes anotācijā pieteiktajām pārdomām, kas nepieciešams, lai attīstītu savu potenciālu un kā atrast laimi sevī.

Ingrīda Kondratjeva,

latviešu valodas un literatūras skolotāja

“Trakā profesora pirmie soļi Farmācijas muzejā”

     Daugavpils Valsts ģimnāzijas 10. un 11. kl. skolēni š.g. decembrī programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījās tiešsaistes nodarbībās “Trakā profesora pirmie soļi Farmācijas muzejā”. Farmācijas muzejs ir medicīnas muzejs Rīgā, tas ir viens no lielākajiem Farmācijas muzejiem Eiropā. Tas dibināts 1986. gadā kopā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju. Muzejs iepazīstina ar farmācijas un aptieku attīstību Latvijā, tajā iespējams aplūkot 17.-19. gadsimta dokumentus, grāmatas, farmaceitu instrumentus, aptieku traukus, signatūras, ierīces zāļu pagatavošanai un zāles, kas ražotas Latvijā 1920. un 1930. gados.

Ievadnodarbībās  skolēni uzzināja, ka mūsdienās aptieku muzeji ir plaši izplatīti visā pasaulē. Sākotnēji Farmācijas muzeju nodibināja profesors Jānis Maizīte 1938. gadā Farmācijas ķīmijas katedras telpās Rīgā, Baznīcas ielā 5. Pēc profesora Jāņa Maizītes nāves viņa izveidotais muzejs tika nodots Medicīnas fakultātes komisijai ar Paulu Stradiņu priekšgalā. Tādējādi Jāņa Maizītes vākums saplūda kopā ar Paula Stradiņa kolekciju, uz kuras pamata 1957. gadā tika oficiāli nodibināts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Tā kā muzeja farmācijas kolekcija ir ļoti bagāta, sakarā ar telpu ierobežotību tika rosināts nodalīt farmācijas kolekciju un izveidot patstāvīgu aptieku muzeju. Tāpēc 1985.gadā tika pieņemts lēmums izveidot Farmācijas muzeju kā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāli. Tādējādi ar pusgadsimta intervālu tika atjaunots profesora Jāņa Maizītes lolojums – Farmācijas muzejs XVIII gadsimta arhitektūras piemineklī – R. Vāgnera ielā 13. Farmācijas muzeja attīstības koncepcija balstās uz muzeja misiju, kas paredz saglabāt un pētīt nozares materiālās un garīgās vērtības, izzināt medikamentu un ārstniecības augu produktu attīstību, atspoguļot aptieku, zāļu ražošanas uzņēmumu, farmācijas izglītības un farmācijas nozares valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju veidošanos un darbību. Muzeja attīstības galvenais mērķis ir pētīt un popularizēt farmācijas vēsturi saistībā ar citu valstu farmācijas vēsturi.

Tiešsaistes ekskursiju ļoti atraktīvi vadīja muzeja galvenais speciālists Elvigs Kabucis. Nodarbības laikā skolēni apmeklēja dažādas telpas – ekspozīcijas, un guva priekšstatu par farmācijas nozares pirmsākumiem un seno latviešu tautas medicīnas attīstību. Skolēni tika iepazīstināti ar Latvijas ārstniecības augiem, to ārstnieciskajām īpašībām, par veidiem, kā tos uzglabāt un iegūt dziedinošus līdzekļus. Skolēni ar interesi klausījās par senlatviešu dziedniecības tradīcijām, apmeklēja alķīmiķu laboratoriju, kas ļāva saprast, kā tas izskatījās viduslaikos.

Skolēni atraktīva veidā varēja piedalīties aktivitātēs un atbildēt uz interesantiem un aizraujošiem jautājumiem, kurus ar humora izjūtu komentēja Elvigs Kabucis. Nodarbības beigās skolēni vēroja efektu eksperimentu, kā arī varēja uzdot jautājumus un uzreiz dzirdēt atbildi.

Pēc nodarbības notika refleksija. Izvērtējot nodarbībā dzirdēto un redzēto, skolēni  stāstīja par savu galveno atziņu, kā arī uzrakstīja teikuma turpinājumu “Mani pārsteidza fakts, ka ……………………” un formulēja jautājumu klasesbiedriem ar savu pareizo atbildi.

Irīna Fjodorova,

ķīmijas skolotāja

Kā top izrāde?

    Tā kā 7. un 8.klašu klašu skolēni apgūst mācību priekšmetu “Literatūra un teātra māksla”, tad skolēniem ar programmas “Latvijas Skolas soma” atbalstu tika piedāvāta digitāla mācību izrāde “Kā top izrāde?”.

Skolēni tiešsaistē uzzināja par izrādes veidošanu un dažādu profesiju pārstāvjiem, kas strādā teātrī. Visu profesiju pārstāvji ir neatņemama teātra sastāvdaļa, lai izrāde varētu tapt un nonākt pie skatītājiem.

Mācībizrādes galvenais mērķis un uzdevums bija atraktīvā un saistošā formātā parādīt skolēniem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu. Tas izdevās diviem Liepājas teātra aktieriem, kas darbojās Zoom tiešsaistes platformā, iesaistīja  skolēnus etīdēs, aicināja uzdot jautājumus, veidoja sarunu ar skolēniem.

Pēcnodarbībās skolēni veidoja etīdes, ņemot vērā aktieru ieteikumus. Izrādē gūto informāciju skolēni izmantos, kad paši iestudēs lugu, kā tas ir piedāvāts teātra mākslas mācību priekšmeta programmas paraugā.

Skolēnu viedokļi pēc mācību izrādes:

Ļoti aktīvi, pozitīvi un patiešām talantīgi aktieri. Bija interesanti klausīties, kā viņi paši redz savu dzīvi, mācības augstskolā.

Daudz uzzināju par izrādes tapšanas procesu.  Uzzināju, cik daudz cilvēku iesaistīts procesā, lai pie skatītājiem nonāktu iedvesmojoša izrāde.

Man likās, ka, lai būtu izrāde, kas nonāk uz skatuves, nevajag daudz, bet izrādījās, ka es zināju tikai aisberga redzamo daļu.

Es uzzināju, kādi profesiju pārstāvji ar ko teātrī nodarbojas, piemēram, scenogrāfs. Sapratu, ka būt un strādāt par aktieri nav nemaz tik viegli.

Man atmiņā palika tas, cik daudz cilvēku strādā teātrī un cik daudz darba jāiegulda, lai taptu laba izrāde. Sapratu, ka vajag daudz mācīties.

Es uzzināju, ka iestudēt vienu izrādi nav nemaz tik viegli. Lai būtu laba izrāde, ir jāiesaistās daudziem cilvēkiem.

Es uzzināju, ka par aktieri ilgi jāmācās, liela uzmanība jāpievērš detaļām, ka bez daudzu profesiju pārstāvjiem nevar iestudēt labu teātra izrādi.

Es labprāt noēnotu kādu aktieri vai citas profesijas pārstāvi teātrī, lai procesu redzētu dzīvajā.

Izrādes vadītāji uzdeva jautājumus, uzzināju daudz jaunas informācijas. Tā bija man svarīga, jo nākotnē es varbūt vēlētos kļūt par aktrisi.

Ingrīda Kondratjeva,

literatūras un teātra mākslas skolotāja

 

Dokumentālā animācijas filma “Mans mīļākais karš”

Stāstīt sērīgus vai komiskus stāstus saviem draugiem vai ģimenei ir viena lieta, bet uzrunāt un ieinteresēt paaudžu auditoriju, smalki un intriģējoši pasniedzot savas atmiņas – pavisam cita. To prasmīgi un empātiju rosinoši ir paveikusi Ilze Burkovska-Jacobsen, kuras veidotā dokumentālā animācijas filma “Mans mīļākais karš” pavisam nesen piedzīvojusi savu pirmizrādi. Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros šo filmu skatījāmies Latvijas un pasaules vēstures stundās, kad bijām apguvuši 20. gs. vēstures tēmas, tāpēc filmu varējām uztvert ar daudz zinošāku skatījumu.
Šī animācijas filma pilnībā balstās uz režisores bērnības atmiņām par dzīvi padomju laikos līdz pat Trešajai atmodai un Latvijas neatkarības atjaunošanai. Pavisam precīzi un neko neslēpjot tiek attēlotas dažādas sadzīves ainas, pārdzīvojumi un nesaprašanas tā, kā to būtu redzējis un uztvēris bērns un vēlāk pusaudzis. Daudzas tipiskas padomju varas iezīmes nepiespiesti izceļ pašas sevi, stāstam ritot uz priekšu – valsts vadītāju personības kults, lēnām brūkošā ekonomika, izsūtījumi uz Sibīriju, nepamatota sabiedrības sašķelšana un vēl daudz kas cits. Savdabīga pieredze bija visas tikko mācītās un kladē pierakstītās lietas redzēt vēlreiz, tikai šoreiz tās bija balstītas uz personīgu pieredzes stāstu. Specifiskas situācijas ar pavisam īstām personībām un lokācijām savijās ar faktiem no mācību grāmatām. Tas tika attēlots arī uz ekrāna – animētās ainas nomainīja filmēti intervijas stila kadri, kas sabalansēja un dažādoja vizuālo materiālu.
Pirmo reizi skatoties filmu, man blakus sēdēja mamma, diezgan bieži iestarpinot kādu komentāru par notiekošo. Pilnīgi visas piebildes bija apstiprinošas un ar katru no tām arvien mazāk un mazāk šķita, ka ekrānā redzamais ir tikai mācību viela no skolas stundām. Tā ir realitāte, kurā dzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki; realitāte, ar kuru viņiem nācās samierināties. Taču man nedaudz savāds šķita priekšstats, kas radās, apvienojot manas mammas teikto un animācijas filmā parādīto – padomju laiku daudzi nemaz neatceras tik šausmīgi traumatisku, kā mūsdienu jauniešiem varētu likties. Piedzīvojot to visu bērna gados un varbūt neredzot pilnīgi visu, kas notiek aiz aizvērtām durvīm, to uztvēra kā vienīgo, pareizo un pilnīgi pieņemamo normu. Komiskie stāsti par makulatūras vākšanu vai brāķētām precēm it kā nedaudz nevīžīgi sapinas ar sāpīgām atmiņām, kuras atceroties, prāts nedaudz sastingst. Ar laiku tomēr tika iegūta apziņa, ka kaut kas īsti nav kārtībā, bet daudziem tā arī tikai palika par kaut kur aizķērušos domu. Vismaz tāds iespaids bija radies man.
Tādas filmas kā “Mans mīļākais karš” ir bezgala vērtīgas, noderīgas un pavisam noteikti vajadzīgas. Tas ir apbrīnojami meistarīgs veids, kā mācību materiālu jaunajām paaudzēm padarīt pieejamāku un uztveramāku, kā arī bagātināt tautas atmiņu krājumus par iepriekš pārdzīvoto un neslēpt tos, stāstīt par tiem un būt lepniem par tiem.

12. a klases skolniece Laura Vucena

“Animācijas filma ir fantastiska! Tā ir emocionāla un aizkustinoša. (..) Totalitārā režīma atspoguļojums ar bērna acīm ļauj filmas skatītājam iztēloties to naivumu, neziņu un aklumu, kas bija daudziem cilvēkiem PSRS laikā. Skatoties filmu, es domāju par saviem vecākiem, jo viņi bija tādi paši bērni, kā filmas galvenā varone. Es domāju par to, ka man ir bijusi tik ļoti atšķirīga bērnība no viņiem, es pazīstu tikai ērtības un drošību, ko nevar teikt PSRS laikā augušie.
Filmā par galvenās varones vectēvu teica, ka viņa vienīgais noziegums bija tas, ka viņam bija zeme. Tas mani uzrunāja personiski, jo arī manā ģimenē bija tieši tāds “noziegums”. Tas ir daudzu latviešu ģimeņu sāpju stāsts - izsūtīšana. (..) Animācijas filma ir nopietna, bet noteikti iesaku KATRAM - gan jaunam, gan vecam - redzēt, jo tā liek domāt un novērtēt visu, kas ir.”

/Amanda, 10. a klase/

“Animācijas filmā tiek parādīts, kā padomju varas gados tika interpretēts Otrais pasaules karš. PSRS karavīri tiek parādīti kā galvenie varoņi, kas izglāba Latvijas zemi, kas atdeva dzīvību, lai būtu laba nākotne tautai. Turpretī nacistiskās Vācijas karaspēks ir lielākie noziedznieki un nodevēji.
Man bija iespēja šo multfilmu redzēt jau iepriekš. Es to noskatījos LTV1 kopā ar tēti. Man patika tas, ka tētis animācijas filmā notiekošajam pievienoja arī savas atmiņas. Līdz ar to ieguvu daudzpusīgu skatījumu uz notiekošo. Manas atziņas:
- Cik labi ir dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā valstī!
- Dzīvot bailēs, ka var sākties karš, nav forši.
- Es tiešām gribu atrast darbu, kas man patiks.”

/Anete Marija, 10. a klase/

“Otrā pasaules kara interpretācija padomju varas gados parādīta no bērna skatupunkta. (..) Animācijas filmā tika atgādināts par kara briesmām, izceļot nacistu zvērības. Tika cildināti karā kritušie PSRS karavīri, kara veterāniem bija priekšrocības - tie tika sveikti svētkos, aicināti uz dažādiem pasākumiem, godināti. Parādīta dažādu faktu sagrozīšana par kara laikā notikušo (piemēram, Kurzemes katls), dažādu notikumu noklusēšana (piemēram, izsūtīšana uz Sibīriju) u.tml.
Man patika, kā šī animācijas filma ir veidota. Ir atmiņas un pārdomas par bērnībā piedzīvoto. Ir parādīts, kā bērns iztēlojas dažādas lietas, ko līdz galam neizprot. Ir epizodes ar autores komentāriem mūsdienās (ko viņa par to domā šobrīd) un sarunas ar draudzeni. Animācijas filmā ir viegla un saprotama valoda, ir viegli uztvert domu. Man šķiet, ka būtu labāk, ja filmā ik pa laikam tiktu ievietota neliela informācija par kādiem konkrētiem vēstures faktiem, lai skatītājam būtu vieglāk saprast, par ko ir runa kādā no epizodēm.

/Laura Tīna, 10. a klase/

“Otrā pasaules kara periods bija kaut kas drūms. Tas bija periods, kad liela daļa iedzīvotāju, ”apskaloti” ar varenības un ideālisma ideoloģiju, neapzinājās notiekošā sekas. (..) Animācijas filma neslēpj tā laika ”īsto būtību”, jo mūsdienās nav cenzūras un beidzot, pēc vairākām desmitgadēm, ir iespēja uz neslēptu perioda atspoguļošanu.
Animācijas filma “Mans mīļākais karš” ir interesants mākslas darbs, kura noskatīšanos es nenožēloju. Man patika, ka animācija tika papildināta ar “reālās dzīves kadriem”, kurus man gribējās redzēt vairāk. Mani piesaistīja tieši tas, ka šajā animācijā netika atspoguļoti notikumi, kas mums jau ir zināmi un vairākkārt atkārtoti. Mēs, skatītāji, varējām vērot šo animācijas pasauli ne tikai ar “bērna acīm”, bet arī ielūkoties bērna iekšējā pasaulē (..), piemēram, Ilzes iedomātais ienaidnieks, kas izskatījās pēc degoša skeleta, kas parādījās, pateicoties šim totalitārajam režīmam.”

/Sintija, 10. a klase/

“Šī animācijas filma ir labs izziņas materiāls bērniem un pusaudžiem. Tā nav pārslogota ar jēdzieniem un lielu gada skaitļu daudzumu. Toties ir piemērota, lai radītu priekšstatu (..), kā arī rosinātu padziļināti izpētīt filmā atspoguļoto tēmu.
Esmu pateicīga par doto iespēju noskatīties šo animācijas filmu un iesaku to izdarīt arī citiem jaunākās paaudzes pārstāvjiem!

/Sarma, 10. a klase/

„Par Otrā pasaules kara laiku un padomju varas gadiem man daudz ir stāstījusi vecmamma. Salīdzinot viņas stāstīto un šo animācijas filmu, es saskatīju ļoti daudz līdzību. No tā varu secināt, ka animācija ir veidota reālistiski.
Animācijas filma ir ne tikai interesanta, bet arī noderīga. Viegli uztverama informācija un interesants sižets. Ja līdzīgu animācijas filmu par dažādiem vēstures notikumiem būtu vairāk, tad mūsdienu bērniem būtu vieglāk sākt mācīties vēsturi, un tā viņus interesētu. Ļoti žēl, ka tad, kad mācījos sākumskolā, tādu animācijas filmu nebija, bet prieks, ka tagad sāk tādas veidot.”

/Žanete, 10. a klase/

“Man patika animācijas filma. Es vēlreiz pārliecinājos, ka man ir paveicies piedzimt 21. gadsimtā. Tagad daudzi bērni un pusaudži žēlojas par saviem dzīves apstākļiem. Skumji domāt, ka maniem vecākiem un vecvecākiem filmā parādītais bija jāpārdzīvo.”

/Viktorija, 12. a klase/

“Atziņas, noskatoties animācijas filmu “Mans mīļākais karš”.
- Karā nav uzvarētāju, jebkurš karš ir tikai posts un salauzti likteņi.
- Vārda brīvībai ir liela nozīme jebkurā sabiedrībā, jo bez tās cilvēki nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
- Cilvēki, kuri atņem citiem izvēles iespēju, beigās paliek zaudētājos.”

/Katrīne, 12. a klase/

“Animācijas filma "Mans mīļākais karš", manuprāt, ir izdevies mākslas darbs. Sākot ar kvalitatīvu, acij tīkamu animāciju, kurā veiksmīgi iekļaujas autentiskās vēstures liecības, un beidzot ar faktu, ka filmā nekas nav samākslots. Parādīts konkrēts, personalizēts, attiecināms uz vienu ģimeni, stāsts. Kaut arī skaidrs, ka līdzīgu pieredzi piedzīvoja daudzas ģimenes Latvijā, šis stāsts neuzspiež sevi kā pareizāko notikumu versiju. Tiek respektēts, ka cilvēka lēmumus un rīcību var ietekmēt ļoti dažādi faktori un nedrīkstētu izturēties nievājoši pret kādu, kas pilnīgi vai daļēji neatbalsta tavu pozīciju, jo nekad nevar pilnībā izprast cita motivāciju. Dažreiz līdzīga satura mākslas darbos šī ideja tiek ignorēta.”

/Eva, 12. a klase/

“Atziņas, noskatoties animācijas filmu “Mans mīļākais karš”.
- Ja vēlies kaut ko mainīt, pirmais solis ir jāsper pašam.
- Patiesība vienmēr nāks klajā.
- Alkas pēc brīvības pārvar jebkādas bailes.”

/Ingrīda, 12. a klase/

“Animācijas filma ļoti precīzi attēlo padomju laika notikumus, skaļi pasakot un uzskaitot tos faktus un notikumus, kas visspilgtāk demonstrē tā laika bezjēdzīgumu. Sirsnīgi un mīļi parādītas nemainīgas cilvēciskās vērtības – ģimenes mīlestība, taisnīgums, darba tikums, pašcieņa. Ļoti precīzi atspoguļoti notikumi, kas tiešām ļoti raksturoja padomju iekārtu, tas ir, pēc mammas teiktā, kas arī noskatījās multfilmu, sakot, ka it kā izdzīvoja daudzus notikumus, kas jau bija piemirsušies, jo tie bija smagākā padomju varas gadu daļa, kas arī bieži tika noslēpta un noklusēta.”

/Lauma, 12. b klase/

“Būtiskākā atziņa man ir: lai arī kā vecās paaudzes cilvēki neteiktu, ka PSRS laiki bija paši labākie, es priecājos, ka man ir vārda brīvība, veikalos man ir pieejami produkti, nav rindu, un ka mani bērni, spēlējoties smilšu kastē, neatradīs kādu skeletu.”

/Mārtiņš, 12. b klase/

Muzejpedagoģiskā nodarbība “Iluzionisma teātris un muzejs MYSTERO”

     Pamatskolas 7.-9.klašu skolēni videonodarbībā “Iluzionisma teātris un muzejs “Mystero”” iepazinās ar burvju māksliniekiem Daci un Enrico Pecoli (Pezzoli), kuri vadīja ekskursiju muzejā un iepazīstināja ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem un šīs jomas attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē.

Skolēni uzzināja, kāds bija pirmais populārākais burvju triks pasaulē, redzēja tā demonstrējumu, ieskatījās iluzionisma vēsturē Latvijā, uzzināja par spilgtākajiem Latvijas iluzionistiem 19. gs. un 20. gs. sākumā. Virtuālas ekskursijas laikā skolēni kopā ar gidi Daci Pecolli izstaigāja Iluzionisma muzeju – teātri divos stāvos, ieskatījās aizkulisēs un uzzināja dažus noslēpumus, arī paši varēja izmēģināt triku ar monētu un pirkstu veiklību.

Kaut gan virtuāli, tomēr bija iespēja  redzēt dažādus Latvijas iluzionistu senos skatuves rekvizītus, koferus, kostīmus, grāmatas, plakātus un citus priekšmetus.

Virtuālās ekskursijas noslēgumā skolēni noskatījās nelielu fragmentu no mākslinieku uzstāšanās konkursā, kurā 2018.gadā tika iegūta prestižā pasaules Iluzionistu asociācijas IMS Merlin Award godalga. Šo godalgu ir saņēmis arī Deivids Koperfilds.

Skolēnu atsauksmes:

“Mani pārsteidza tas, ka muzejā ir tik daudz vecu plakātu un citu priekšmetu. Man paliks atmiņā, cik seni ir šie triki”. /Adriāna, 7.a kl./

“Mani pārsteidza, cik dažādi ir burvju triki, nekad tos neesmu redzējusi. Biju izbrīnīta, ka burvju triki bija tik sen izdomāti un ka tie vienmēr bija interesanti cilvēkiem (tikai vienu reizi par burvju trikiem un ilūziju bija aizmirsuši, bet, pateicoties vienam burvju māksliniekam, tie sāka kļūt vēl interesantāki). Man palika atmiņā dažādi triki, kurus rādīja un kurus mēs vēlāk varam parādīt citiem. Man ļoti patika nodarbība, un tagad  gribu aizbraukt uz Mystero muzeju”. /Adriana, 7.a kl./

“Mani pārsteidza dažādi triki, pat nevaru iedomāties, kā to var izdarīt, piemēram, triks, kad no tukšiem traukiem varēja izbērt cukuru, izliet tēju un pienu”. /Jūlija, 7.a kl./

“Man izrāde ļoti patika, bija interesanti klausīties un uzzināt jaunas, interesantas lietas, kā arī pamēģināt pašai dažus trikus. Man visvairāk palika atmiņā triks, kurā Jēkabs Johans Jānis Štrauss mācēja runāt ar vēderu, neverot muti vaļā, manuprāt, tas ir interesanti un ļoti neparasti”. /Laura, 7.a kl./

“Mani pārsteidza tas, ka Johana Štrausa izrādi bija noskatījies Napoleons 3 un par  trikiem uzdāvināja zelta piespraudi ar briljantiem. Un Johans Štrauss bija latviešu iluzionists”. /Rolands, 7.a kl./

“Interesanti šķita stāsti par senajiem burvju māksliniekiem. Man patika vecas mākslinieku kārbiņas muzejā. Piekrītu teiktajam, ka burvju māksliniekam jāmācās fizika, ķīmija, matemātika, psiholoģija”. /Una Evelīne, 7.a kl./

 

“Mani pārsteidza muzeja izmērs un triku daudzveidība. Man paliks atmiņā Houdini triks ar piena kannu. Manuprāt, cilvēkus no seniem laikiem valdzina burvju triki, jo tie ir neparasti, neizskaidrojami un dažreiz pārkāpj fizikas noteikumus, kas ir ļoti neierasti”. /Edvīns, 7.b kl./

Informāciju apkopoja latviešu valodas skolotāja Ingrīda Kondratjeva

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”

Šķiet, ka Latvijas Nacionālo teātri pandēmijas radītās grūtības nav atturējušas no radošās darbības, bet gan mudinājušas uz vēl oriģinālāku un aizraujošāku māksliniecisko izpausmi. Izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”, kuru varēja noskatīties internetā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, noteikti ir viens no šīs jaunās izpausmes meistardarbiem.

Saņemot unikālu pieejas kodu, katrs skolēns varēja iejusties jau varbūt nedaudz piemirstā teātra izrādes apmeklētāja lomā, pieslēdzoties izrādes ierakstam. Šāda pieredze ne ar ko nebija sliktāka par klātienes pasākumu – izrādes filmēšanai ir izmantots augstas kvalitātes aprīkojums, darbība notiek turpat uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves, un lielākā ieraksta daļa ir filmēta no pašu priekšējo un pašu ekskluzīvāko sēdvietu rindu rakursa. Protams, izrādes veidotāji ir izmantojuši arī visas priekšrocības, kuras sniedz izrāde video formātā un kuras nebūtu iespējams īstenot klātienes pasākumā. Taču vispirms – neliels ieskats izrādes saturā.

Izrādes sižeta galveno līniju jau vairākas dienas pirms tās noskatīšanās iezīmēja īpašs audio uzdevums, kas vēstīja par gaidāmā notikuma vispārējo noskaņu un arī radīja patīkamu intrigu. Podkāstveidīgā audio klausīšanās laikā mēs iepazīstamies ar personāžu, kas filozofiskā un vienlaicīgi izklaidējošā un arī diezgan savdabīgā manierē runā par paaudžu atšķirībām un to interpretāciju, ceļošanu laikā un vectēva paradoksu, bezgalīgi daudzo dimensiju pastāvēšanu un mūsu pašu atšķirīgajām versijām tajās. Pēc dažādu personisku pieredžu stāstiem, kas savijas ar teorijām par to, kas un kā varētu būt, klausītājam tiek paziņots, ka viņam/viņai būs iespēja ceļot atpakaļ laikā uz Latvijas valsts pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī.

Digitālā izrāde sākas ar atsauci uz audio uzdevumā minēto ceļošanu laikā. Pēc dažiem mirkļiem skatītāji redz rosīgu skatuves iekārtošanas darbu un sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu. Gan dekoratīvais noformējums, gan turpmākā notikumu gaita (ar dažiem izņēmumiem) atveido Latvijas valsts proklamēšanas dienu ar vēsturisku precizitāti. Uz skatuves uzsoļo solīdi vīri, kas viens pēc otra uzstājas ar runu par dažādiem jautājumiem, kas skar Latviju kā neatkarīgu valsti. Skatītājs dzird arī kāda stāstītāja balsi, kas nemaz neatrodas uz skatuves. Šī balss izrādes laikā ir kā gids, kas stāsta par notiekošo un skaidro dažādas šī monumentālā pasākuma īpatnības. Patiesībā skatītājam tiek piedāvāta iespēja personalizēt savu skatīšanās pieredzi, izvēloties kādu no 4 piedāvātājām komentētāja balsīm vai arī vērojot notikuma gaitu bez piebildēm un skaidrojumiem. Es personīgi ieteiktu palikt ar kādu no gidiem, jo to loma ir tikpat svarīga kā pašiem aktieriem, kuri spēlē uz skatuves. Mainot stāstītāja kanālu, būtiski mainās arī pašas izrādes noskaņa un raksturs, tāpēc būtu muļķīgi jūs neiepazīstināt ar katru no četrām atšķirīgajām personībām.

Pirmā stāstītāja balss pieder Akselam, kas, kā vēlāk uzzinām, ir personas no audio uzdevuma nekaunīgā versija, kas pastāvētu kādā citā dimensijā. Aksels nekautrējas būt maksimāli atvērts, izmantot necenzētu leksiku, piedēvēt vēsturiskajiem notikumiem modernas īpašības, kā, piemēram, politiķu runām par fona mūziku izvēloties grupas “Run-DMC” dziesmu “It’s Tricky” vai nevēlamos pasākuma viesus salīdzinot ar Rīgas 15. trolejbusa klientūru. Pirmā kanāla audio pārveido šo izrādi par diezgan komēdisku, viegli baudāmu un mūsdienīgam jaunietim pielāgotu.

Otrā jeb pētnieciskā sākotnējā stāstītāja versija ir Aleksejs. Droši varu teikt, ka šis kanāls no visiem četriem man patika visvairāk. Viņa komentāri sniedza vēsturiski precīzāku ieskatu izrādē attēlotajā notikumā. Kopā ar objektīviem faktiem par Latvijas Republikas proklamēšanu Aleksejs stāstīja arī par pasākuma dalībnieku personībām, veidojot par viņiem citādākus priekšstatus un ceļot gaismā to, kas it kā bija palicis aiz kulisēm. Šī kanāla balss samērā vēsi un neitrāli spriež par strīdīgiem vēstures jautājumiem, politiķu likteņiem un atsakās pieņemt vienu notikumu iznākuma variantu kā viennozīmīgi pareizu vai nepareizu.

Trešā kanāla gids ir Aleksandra – dumpinieciskā versija. Kritiski analizēt un apšaubīt politiķu šķietami cēlās runas šai balsij nav sveša lieta. Šis kanāls, kuram ir nepiespiesta un nepārspīlēta feministiska pieskaņa un iedvesmojošs nacionālās pašapziņas tonis, ir piemērots katram, kas ciena izteikti netradicionālus uzskatus un nebaidās būt sava ceļa gājējs.

Ceturtās balss īpašnieks ir Žanis jeb filozofiskā versija. Šis apraksts laikam ir pašsaprotams – dziļi, retoriski jautājumi, eksistenciālas pārdomas un citas tipiski filozofiskas lietas. Es neapgalvoju, ka šo versiju bija garlaicīgi klausīties, taču tā īsti nebija manā gaumē. Bet, neskatoties uz to, tā joprojām sniedza vēl vienu pavisam atšķirīgu ieskatu šajā vēsturiskajā notikumā.

Režija, aktierspēle, kostīmu māksla un pat scenogrāfija šajā izrāde ir nenoliedzami prestiži augstā līmenī, visā spožumā uzmirdzēt tai noteikti ir palīdzējušas dažādās papildiespējas un priekšrocības, kas radušās, veidojot digitālu izrādi. Spilgtākās no tām: atšķirīgu skaņas kanālu izvēle, video un audio specefekti, īpašais ieraksts pirms izrādes, netipiski kameras rakursi un pat iespēja izrādi noskatīties vairākas reizes. Es ļoti augsti vērtēju šīs izrādes veidotāju spēju pārvērst noteiktu ierobežojumu radītos šķēršļus par unikāliem palīglīdzekļiem, veidojot jauna veida kultūras šedevrus, un ļoti ceru, ka “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” nebūt nav pēdējais no tiem.

Daugavpils Valsts ģimnāzijas

12. a klases skolniece Laura Vucena

Skolēnu atsauksmes:

Es esmu ļoti priecīga, ka mums bija iespēja noskatīties izrādi, jo šī brīža apstākļos ļoti pietrūkst iespējas baudīt teātra mākslu. Man ļoti patika izrāde "Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas II teātris". Kaut arī vēstures stundās daudz runājām par 1918. gada 18. novembra notikumiem, šī izrāde nelikās garlaicīga. Man patika, ka tās dienas notikumi netika romantizēti un glorificēti - stāstīja arī par grūtībām, ar kurām saskārās Latvijas Tautas padomes dalībnieki. Mani ļoti iedvesmoja arī sižeta otrā līnija, respektīvi, vēstījums par puisi, kurš zaudēja tēvu 2 gadu vecumā. Noskatoties šo izrādi, es sapratu, ka katra mūsu izvēle/neizvēle ir nozīmīga, pat liktenīga.

Atskatoties uz 1918. gada 18. novembra notikumiem, mēs varam ilgi diskutēt par atsevišķu personību idejām un darbiem, tomēr mums visiem ir jāsaprot, ka bez viņiem nebūtu neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas. Kā arī mums ir jāapzinās, ka mēs esam valsts nākotne - mums ir jārūpējas par dzimtenes attīstību un mūsu kultūras saglabāšanu. /Katrīne, 12. a klase/

 

Izrāde man likās interesanta. Man patika tas, ka varēja pārslēgt kanālus. Tā kā mani interesē vēsture, es bieži ieslēdzu kanālu, kur nav aizkadra balss, lai Latvijas valsts proklamēšanas notikumu vērotu iespējami autentiskāku.  /Matīss, 12. a klase/

 

Izrāde  neietilpst manos ierastajos kultūras patēriņa rāmjos, atstājot divējādu iespaidu. Uzskatu, ka šoreiz forma ir uzvarējusi saturu. Sākot ar intriģējošu un jautājumus raisošo prologu audio formātā, kas vairāk atgādināja spēli nekā sniedza priekšstatu par izrādi un beidzot ar nepieciešamību pārslēgt komentārus skatīšanās laikā - liekas, ka izrādes producenti apzināti izvēlējās izmantot visas iespējas, ko var piedāvāt tiešsaiste. Tomēr, kaut gan jaunā meklējumi vienmēr ir apsveicami, man pietrūka kādas dziļākas idejas, kura man kā skatītājai tiktu piedāvāta. /Eva, 12. a klase/

 

Ceļotājs laikā lika man aizdomāties par to, ka pagātne nav jāmaina un viss notiek tā, kā tam jānotiek un ar to ir jāsamierinās, un jākoncentrējas uz nākotni. /Laura, 11. a klase/

 

Es uzzināju, ka tas bija risks 1918. gada 18. novembrī atrasties uz teātra skatuves un uzstāties brīvās Latvijas vārdā, jo ne visi pasākuma dalībnieki pēc notikuma dzīvoja mierīgi un laimīgi. Kāds tika arestēts, kāds nogalināts... (..) Ļoti interesanti tika interpretētas partiju attiecības, izmantojot klases piemēru. (..) Mani uzrunāja dzejnieka, politiķa Ata Ķeniņa uzstāšanās, kurā viņš pauda uzskatus par Latvijas neatkarību, par tēvzemi un brīvību. Es sapratu, ka dažreiz ir jāuzdrošinās, riskējot un apdraudot savu dzīvību, cīnīties par citu brīvību un taisnīgumu. /Arnita, 11. a klase/

 

Interesants šķita koncepts par ceļošanu laikā un dažādajām viena cilvēka versijām. Atziņa, kuru ņemšu līdzi pēc šīs izrādes, ir tāda, ka mēs nekādi nespējam ietekmēt pagātni, un visas situācijas, kļūdas, nejaušības, pārpratumi ir kā puzles gabaliņi, kas saliek tagadējos mūs. Lai arī cik ļoti nožēlotu un gribētu ko pamainīt vai izdarīt nedaudz savādāk, mēs to nevaram, viss, ko mēs varam izdarīt, ir pieņemt. Pieņemt sevi, savas kļūdas, jo bez tām mēs būtu pavisam citādāki. Varbūt pagātnes kļūdas ir tagadējās personības vērtas… /Terēze, 11. a klase/

 

Izrāde liek padomāt par svarīgām lietām, ne tikai par vēsturiskiem notikumiem, bet arī par šodienas situāciju un nākotni, kuru mēs veidojam. Manuprāt, katram jaunietim ir jānoskatās šī izrāde, jo tā piedāvā iespēju iejusties pagātnes situācijā, salīdzinot to ar mūsdienām. /Solvita, 11. b klase/

 

Izrāde bija neparasta. Sākumā domāju, ka tā būs izrāde par Latvijas valsts tapšanu, kas likās banāli. Tomēr aizkadra „balss”, kas bija īsts personāžs ar savu vēsturi un viedokli, padarīja izrādi oriģinālu un interesantu. Šādas izrādes vēl nebiju redzējis, tāpēc tā likās aizraujoša. Stāsts par laiku lika aizdomāties par laika nozīmi manā dzīvē. /Arnis, 11. b klase/

 

Izrāde lika pārdomāt par savu un tautas identitāti, valsti. Kāpēc tika proklamēta Latvija? Vai jālepojas, ka esmu latviete? Vai Latvijai ir nākotne? Pirms vairāk kā 100 gadiem daļa latviešu izlēma proklamēt valsti. Viņu izvēles dēļ pašlaik esmu Latvijas, nevis citas valsts pilsone. No tā izriet jautājums, kā vakardienas, šodienas un rītdienas pašas veiktās izvēles spēj ietekmēt manu un citu dzīves?

/Laura, 11. c klase/

 

Es biju pārsteigta, ka mēs paši varam “pārvaldīt” to, kas notiek izrādē, pārslēdzot “balsis”. Šķietami nenopietnās pirmās “balss” analoģijas (piemēram, politiķu salīdzinājums ar skolēniem) palīdzēja man saprast, kas notika uz skatuves - kādi mērķi un vēlmes, motīvi un pieredzes bija Latvijas valsts dibinātājiem. Taču šāda novatoriska pieeja vēstures notikumu interpretācijai ir arī diezgan riskanta. Nevar apgalvot, ka visa mūsu valsts neatkarības vēsture ir piepildīta tikai laimīgiem notikumiem, ir vērtības, par kurām nevajadzētu ironizēt, piemēram, valsts himna.

(..) Vissvarīgākā ir izvēles iespēja. Ideja par to, ka nevis izrāde valda pār skatītāju jūtām un emocijām, bet skatītāji izvēlas, ko uzklausīt un kā justies, man šķita dziļi filozofiska. Es ceru, ka teātris arī turpmāk iepriecinās skatītājus ar līdzīgām izrādēm. /Diāna, 10. a klase/

Man ne īpaši patika šī izrāde, jo komentāri traucēja uztvert izrādi. Šajā interpretācijā nepatika tas, ka čalis izskrēja, lai uztaisītu selfiju, tas man likās nedaudz nevietā. Vēl nepatika tā nevajadzīgā celšana laikā, kas tikai traucēja. Labi nezinot vēsturi, varēja sajukt to personību un partiju sarakstā. /Aivija, 10.b klase/

Pēc izrādes var secināt, ka katra tava izvēle var mainīt tavas nākotnes dzīvi. Daudz ko tev nav iespējas izlemt. To dara kāds cits, un tas arī ļoti ietekmē tavu nākotni. Tev iekšā dzīvo vairākas tavas versijas, kuras uzskata (katra savu) to izvēli pareizāko. Taču pēdējo izvēli izdari tu, un tu pats esi atbildīgs par tās sekām. /Elīza, 8.a klase/

 

Izrāde bija ļoti neparasta, tāpēc tā šķita interesanta, jo es neesmu bijusi līdzīgās izrādēs, kur blakus  aktieru spēlei vēl komentē cilvēks. Brīžiem man ļoti patika, ka cilvēks, kurš komentē, varēja paskaidrot ar interesantiem piemēriem, ko nozīmē kāds politiskais termins, un uzreiz varēja vieglāk izprast to vārdu. Kopsummā man patika viss, bet dažreiz komentētāja balss fonā traucēja ieklausīties citu aktieru runā. Es ieteiktu šo izrādi paskatīties tiem cilvēkiem, kuriem ir apnikušas parastās izrādes. /Agnese, 7.b klase/

 

Man ļoti patika, kā šī izrāde tika veidota. Persona, kas izrādi komentēja, darīja to ļoti brīvi un interesanti. Nesaprotu, kā var sēdēt un tēlot tik nopietnu personu, ja dzīvē daudzi no viņiem nemaz tādi nav! Patika aktrises Ditas Lūriņas runa, tā izklausījās tik emocionāla, fantastiski norunāts! /Daniela K., 7.b klase/

 

Man šī izrāde ļoti patika. Orģinālais bija tas, ka tur bija mūzika un dažādi kanāli. Es noteikti citiem to ieteiktu. /Adriāna, 7.a klase/

 

Teātra izrāde bija interesanta, jo teātrī bija vēsturisks notikums, kuru pasniedza tā, lai mūsdienās būtu interesanti skatīties. Komentētājs izskaidroja dažas lietas jaunatnei saprotamākā valodā, kā piemēru minēja klases ballīti. Šis uzvedums iemācīja vai atsvaidzināja galvā tās dienas notikumus, kas risinājās todien Rīgas pilsētas II teātrī, es, piemēram nezināju, ka J.Čakste nebija tajā vakarā tajā telpā, kad tika dibināta Latvija. /Edgars, 9.a klase/

 

Man ļoti patika teātra izrāde. Bija interesanti redzēt izrādi tieši tādā veidā, jo tas bija kaut kas jauns. Īpaši bija interesanti paklausīties komentārus, jo bez tiem, manuprāt, būtu diezgan garlaicīgi skatīties un klausīties to, par ko jau daudzas reizes bija stāstīts. Arī tieši šie komentāri uzmundrināja mani aizdomāties par mūsu valsts pagātni un nākotni, deva iespēja aizdomāties, vai tiešām mums, jaunajai paaudzei, ir iespēja vēl kaut ko izmainīt, izdarīt tā, lai Latvija eksistētu vēl vairākus gadsimtus. Un deva tādu “dzīves padomu”, ka nevajag baidīties izteikt savas domas. Izrādē varēja dzirdēt dažus komentārus par valdību, kuri varēja izklausīties diezgan nepieklājīgi. Bet kādā veidā mēs varam kaut ko izmainīt, ja visi klusēs? /Diāna, 10.a klase/

Filma “Dvēseļu putenis”

Mēs, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 8.a klases skolēni,  programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros 01.04.2021. noskatījāmies filmu “Dvēseļu putenis”, kuras režisors ir Dzintars Dreibergs un galvenajā lomā Oto Brantevics. Tā ir pārsteidzoša, interesanta un aizraujoša filma, kuras scenārijs tika rakstīts pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. Filmas darbība norisinājās Pirmā pasaules kara laikā, un tajā tika stāstīts par latviešu drošsirdīgajiem strēlniekiem.

Pirms filmas skatīšanās ievadnodarbībā Latvijas vēsturē pārrunājām A.Grīna biogrāfiju un daiļradi;  par Pirmo pasaules karu Latvijas teritorijā; par kara izraisītajām sekām  Latvijas sabiedrībā un par cilvēku karā - vērtībām, attiecībām un prioritātēm. Mūzikas stundā runājām par filmas mūzikas autori,  latviešu māksliniekiem, kas piedalījušies filmas mūzikas ieraksta veidošanā un balvām, kuras ieguva mūzikas autore Lolita Ritmanis.

Klasesbiedri atzina, ka filmas mūzika bija izcila.  Kā saka Gabija: “Man ļoti patika mūzika no filmas "Dvēseļu putenis", tā bija skumja, bet palika manā dvēselē” un Ērika K.: “Emocionāla mūzika, kas atsauc atmiņā šos vēstures mirkļus. Ļoti skaista, bet skumja un dziļa. Ļoti piemērota šai filmai.”

Skatoties filmu, sekojām līdzi  Artūra Vanaga liktenim – jaunietim, kurš pēc mātes nāves nepadodas un dodas kopā ar tēvu uz Pirmā pasaules kara fronti. Šī ilgā un grūtā ceļa laikā Artūra dzīvē notiek daudz pavērsienu un notikumu, kā, piemēram, pirmais neveiklais šāviens, pirmā cīņa, pirmais ievainojums. Ceļā Artūrs zaudē tēvu un draugus, bet kļūst drosmīgāks un pārliecinātāks par sevi. Pēc sarežģītu cīņu pārdzīvošanas un Sibīrijas bargā aukstuma pārvarēšanas Artūrs sāk aizdomāties – par ko viņš cīnīsies tālāk. Man šajā filmā patika tas, ka mēs varam redzēt pārmaiņas Artūra raksturā. No sešpadsmitgadīgā zēna, kurš pārdzīvo par katru rīcību, šāvienu un pateikto vārdu, Artūrs izaug par drošsirdīgu un pašpārliecinātu cilvēku, kurš zina, kas tam jādara. Pateicoties šai filmai, es vairāk uzzināju par Pirmā pasaules kara gaitu un notikumiem. Biju pārsteigta par to, ka filma izskatījās ļoti reālistiski, dažreiz pat biju aizmirsusi par to, ka tā tiešām ir filma.

Es varu ieteikt katram to noskatīties, jo sižets ir interesants un skatīšanās laiks pagāja nemanāmi. Filma lika aizdomāties par to, cik daudz pūļu tika ieguldīts, izcīnot brīvību. Esam ļoti priecīgi par to, ka mums bija iespēja noskatīties šo brīnišķīgo filmu.

Pēc filmas noskatīšanās analizējām mūzikas izteiksmes līdzekļus, to atbilstību filmas sižetam, bet vēstures stundā, veidojot Pirmā pasaules kara tematikai veltītās atklātnītes, ko karavīri varētu sūtīt saviem tuviniekiem, centāmies izprast kara izraisītās pārmaiņas sabiedrībā.

Ērika Ugoļova,

Daugavpils Valsts ģimnāzijas 8.a klases skolniece

Atklātnītes par Pirmo pasaules karu un filmu “Dvēseļu putenis”

 

Interaktīva izrāde #mīlēt#raini

Septembrī kā Dzejas mēnesī mēs ar lepnumu runājam par dzejniekiem un autoriem, kas atstājuši savu devumu Latvijas kultūrtelpā un literatūrā. Pateicoties “Latvijas skolas somas” programmai, ģimnāzistiem tika sniegta iespēja noskatīties šī mēneša tematikai ļoti atbilstošo izrādi ar Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” motīviem – viens no nozīmīgākajiem, prominentākajiem un apspriestākajiem motīviem latviešu literatūrā un kultūrā.

Šī unikālā iestudējuma laikā skolēni vēroja lugā tēloto notikumu risinājumu vienkāršotā un modernizētā veidā. Viens no modernizācijas aspektiem bija iespēja komentēt aktieru spēli izrādes gaitā pašam no sava telefona un vērot, ko domā citi skatītāji, uz lielā ekrāna, kas bija blakus mūsu aktu zāles skatuvei. Uz ekrāna ik pa laikam arī parādījās atbilstošas mirkļbirkas un komiski attēli. Taču arī pats izrādes saturs bija modificēts attiecīgi mūsdienām: formāts bija daudz brīvāks nekā tipiskā teātra izrādē, tika izmantots slengs, anglicismi, brīžiem arī necenzēta leksika, aktieri apvienoja lugas oriģinālteksta fragmentus ar tipiskiem sarunvalodas dialogiem.

Šīs izrādes mērķis ir parādīt Raiņa lugā aprakstītos notikumus, vērtības un varoņu arhetipus, kas būs aktuāli visos laika periodos jauniešiem saprotamā un interesantā veidā. Pārrunājot izrādes laikā saprastās atziņas un balstoties uz vienbalsīgi pozitīvo spriedumu, mērķis ir noteikti veiksmīgi sasniegts.

Laura Vucena, 12.a klases skolniece

Skolēnu atsauksmes:

“Pārsteidza izrādes ilgums, ka tik īsā laikā varēja tik daudz parādīt. Patika, ka bija replikas un fragmenti gan no oriģinālās Raiņa lugas, gan režisores interpretācija. Sarežģītu tekstu var kvalitatīvi saīsināt, atstājot svarīgāko. Tā rodas vēlme izlasīt vēl kādu piemirstu darbu.”

/Laura, 11.c/

“Pārsteidza izrādē izmantotais žargons, kas izskanēja strap Raiņa citātiem. Man liekas, ka mūsdienu pusaudži žargonu tik bieži neizmanto.”

/Alina, 11.c/

“Raiņa luga par senatni tika pasniegta mūsdienu izpratnē. Patika, ka luga bija veidota jauniešu auditorijai, ka lugas sižets tika pārnests mūsdienās. Varbūt kādam tas liekas nepieņemamai, bet mūsdienās māksla dažreiz ir neparedzama.”

/Baiba, 11.c/

“Es gaidīju pavisam citu izrādes formātu, kur viss būtu kā grāmatā, bet tā nebija. Patika aktieru spēle. Improvizētajā tekstā sadzirdēju mūsdienīgus vārdus un nosaukumus. Esmu pārliecināta, ka grāmatā tā rakstīts nebija. Ne vienmēr mīlestība ir kaut kas labs. Tai ir arī sliktas beigas. Izrādei nav nepieciešams vesels aktieru sastāvs. Tie var būt tikai trīs cilvēki.”

/Sintija, 11.c/

“40 minūtēs parādīja īsu izrādi, un pēc tās varēja saprast, par ko bija luga un kāda ir galvenā doma. Dažbrīd tika lietots žargons un svešvārdi. Ir saprotams, ka tā bija 21.gs.interpretācija, bet, manuprāt, vajadzētu padomāt par leksiku, rādot šo izrādi skolas līmenī. Jo sanāk, ka skolā mums māca vienu un rāda pavisam citu. Ļoti patika aktieru piemērotība lugas varoņiem. Aktieri spēlēja it kā paši sevi. Prieks bija skatīties.”

/Žans, 11.c/

“Pēc izrādes radās vēlme izlasīt oriģinālo darbu.”

/Jeļena, 11.c/

“Varēja rakstīt komentārus, kuri parādījās uz ekrāna. Varēja izteikt savas domas rakstiski. Bija žargonvārdi, moderno ierīču klātbūtne un sociālo tīklu vārdi.”

/Diāna A., 10.a/

“Izrādes laikā brīžiem varēja pasmieties, bija humors, tas man patika. Varēja rakstīt komentārus.” /Arnita, 10.a/

“Es nezināju, ka mani spēs ieinteresēt teātra izrāde. Pārsteidza, ka aktieri bez īpaša rekvizīta spēja attēlot tā, lai mēs saprastu. Varējām komentēt izrādi. Pēc izrādes vēlējos izlasīt Raiņa lugu.”

/Antra, 10.a/

“Pārsteidza izrādes neparastais formāts. Tas, cik maz bija aktieru un rekvizītu. Patika mūsdienīga pieeja Raiņa darbam, bet būtu paticis labāk, ja būtu nopietnāk. Saklausīju žargonismus, bet tas man likās pārspīlēti un mākslīgi, jo jaunieši tā ikdienā nerunā.”

/Amanda, 10.a/

“No sākuma viss klusi un mīļi, tad pēkšņi tā, bum...negaidīti. Pat ļoti tuvi cilvēki var atstāt tevi mīlestības dēļ.”

/Elvita, 10.a/

“Aktieri izmantoja mūsdienu teicienus, bet tajā pašā laikā arī bija brīnišķīgi dzirdēt īstas lugas rindas.”

/Luīze, 10.a/

Informāciju apkopoja latviešu valodas skolotāja Ingrīda Kondratjeva

Radošās darbnīcas “Mana runa pārliecina”

Daugavpils Valsts ģimnāzijas 7.a, 7.b un 9.a klases skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījās radošajās darbnīcās “Mana runa pārliecina”. Tās vadīja improvizatori Dita Nitiša un Krišjānis Berķis.

Stāsta 7.a klases skolniece Laura Cinne: “Pasākums bija veltīts improvizācijai, un tā laikā mēs mācījāmies darboties uz skatuves. Sākumā iepazinām viens otru, jo tikai nesen sākām mācīties kopā 7.klasē tieši šādā sastāvā, un tad darbojāmies radoši, spēlējām improvizācijas spēles. Pirmās spēles noteikumi bija šādi: mums vajadzēja darīt pretējo Ditas vārdiem, piemēram, ‘’stop”- iet, „aiziet”- stāvēt uz vietas. Šī spēle attīsta uzmanību un koordināciju.

Mums bija arī stāstu stāstīšanas spēles. Sākumā pāros veidojām pašizdomātu stāstu - katrs pa vienam vārdam. Citā spēlē viens cilvēks 1 minūtes laikā stāstīja par savu pagājušo dienu, otrs minūtes laikā atstāstīja to pašu.

Bet visvairāk mūsu klasi iedvesmoja spēle, kurā sadalījāmies grupās un visi kopā stāstījām vienu, kopīgu stāstu. Tas bija jautri un lika mums sajusties kā vienotam klases kolektīvam.

Šis pasākums bija interesants, jo lika pārvarēt savas bailes, nekautrēties un justies labi, kā arī saprast, ka improvizēt nav tik viegli, kā sākumā domājām!”

Improvizatore Dita Nitiša un 7.b klases skolēni darbībā uz skatuves

Skolēnu atsauksmes par pasākumu:

“Man patika stāstu stāstīšanas aktivitāte. Pārsteidza, ka vadītāja nestresoja, tas man lika justies labi un nebaidīties kāpt uz skatuves. Mācījos ieklausīties citos.”

/Armīns, 7.a/

“Mācījos nesatraukties pirms uzstāšanās. Pārsteidza, ka vadītāja tik daudz zina un brīvi darbojas. Mācījos runāt ar pārliecību.”

/Kristiāna, 7.a/

“Mani pārsteidza tas, cik daudz var izteikt improvizējot. Mācījos darboties komandā, pārvarēt stresu. Gribētu pats izveidot savu improvizāciju un parādīt citiem.”

/Rolands E., 7.a/

“Manai pārsteidza vadītāja. Viņa bija droša un nebaidījās kļūdīties. Mācījos, kā pareizi uzvesties uz skatuves. Mācījos sajust skatuvi, un, ja kaut ko nepareizi izdari, jācenšas iztēloties, ka viss bija pareizi, jāimprovizē.”

/Adriana V., 7.a/

“Patika improvizācijas spēles. Sapratu, ka cilvēki bieži kļūdās, bet no tā nav jābaidās. Kļūdoties cilvēks mācās.”

/Alita, 7.a/

“Mācījos, ka vajag ieklausīties klasesbiedros, sajust vienam otru, ja tā varētu teikt, tad “saskaņoties,” lai veidotos improvizācija.”

/Emīlija, 7.b/

“Mācījos pārvarēt savu nedrošību, un man izdevās. Es uzkāpu uz skatuves un varēju parādīt emocijas.”

/Sofja, 7.b/

“Improvizācija var palīdzēt grūtos dzīves brīžos. Patika izdomāt kopīgu stāstu. Mācījos, kā bez stresa stāvēt uz skatuves.”

/Sintija, 7.b/

“Mani pārsteidza, ka Dita prasīja, lai saucam viņu par savu klasesbiedreni. Tā mēs sajutāmies vienā līmenī. Iemācījos, ka vajag smaidīt, pat ja nenotiek tā, kā bija iecerēts.”

/Alisa M., 7.b/

“Mani pārsteidza, ka, veicot it kā vienkāršas lietas, var daudz ko iemācīties un kopā patīkami pavadīt laiku. Uz skatuves nav jādomā par citu domām, nav jābaidās. Vienkārši esi un dari”

/Alīna, 7.b/

9.a klases skolēniem Krišjānis Berķis mācīja, kā pārvarēt bailes publikas priekšā, pārvaldīt savu ķermeni, noturēt publikas interesi. Skolēni praktiski darbojās divas mācību stundas: iesaistījās piedāvātajās spēlēs, paši uzstājās grupas priekšā, kopīgi analizēja, kā saniegt labāku rezultātu.
Stāsta 9.a klases skolniece Luīze Donika: “Pārbaudījām mūsu prasmi koncentrēties, kas ir svarīga publiskās uzstāšanās laikā, un darīt vairākas lietas reizē, kā, piemēram, stāstīt par savu mīļāko koncertu, paralēli atbildot uz klasesbiedru jautājumiem, kas nav saistīti ar tēmu. Godīgi teikšu, sanāca tikai vienam, tā biju es. Es varēju stāstīt savu stāstu un paralēli skatīties acīs visiem klases biedriem ik pēc piecām sekundēm. Tas nebija viegli.
Mums arī nācās melot, kas dažiem ir ikdiena. Pārējiem jānosaka, kurš melo, kurš nē, jo taisnība bija tikai vienam no četriem. Mēs nemanījām, kā pagāja divu stundu nodarbības. Paldies Krišjānim Berķim par interesanto nodarbību.”

Improvizators Krišjānis Berķis sarunā ar 9.a klases skolēniem un saspēlē ar Patriku Pozņaku

Skolēnu atsauksmes par pasākumu:

“Mani pārsteidza tas, ka nebija nemaz tik grūti atrasties publikas priekšā. Mācījos, kā iegūt pārliecību, parādīt emocijas, kā tās kontrolēt. Aizdomājos par to, ka jāveic speciāli vingrinājumi, lai būtu ideāla dikcija.”

/Parisa Paula, 9.a/

“Iemācījos, kā skatīties uz publiku, atbildēt uz jautājumiem, kā ar balss intonāciju un uzsvariem pievērst klausītāju uzmanību.”

/Toms, 9.a/

“Man vislabāk patika aktivitāte, kad vajadzēja uzdot jautājumus par dažādām jomām. Tam, kurš uzstājās, vajadzēja atbildēt. Mācījos, kā improvizējot var veidot runu.”

/Raitis, 9.a/

“Mācījos, kā nenovērst uzmanību no runas, ja blakus notiek citas darbības. Sapratu, ka runa jāatkārto vairākas reizes, jāizmēģina, lai stresa situācijā neaizmirstu sakāmo. Pārsteidza, ka vienam cilvēkam, pasākuma vadītājam, skolēni var pievērst tik lielu uzmanību.”

/Patriks, 9.a/

“Bija interesanti, ka ar mums pieredzē dalās jomas speciālists.”

/Jeļizaveta, 9.a/

““Sapratu, ka labā noskaņojumā vieglāk uzstāties. Aizdomājos, kā es izskatos uz skatuves.”

/Edgars, 9.a/

“Pārsteidza aktivitāšu daudzveidība. Nodarbības noslēgumā aizdomājos par to, ka pastāvīgi jāatīstās, ka jādomā, pirms ko dari. Nav jābaidās izskatīties smieklīgi citu priekšā vai kļūdīties. Galvenais – mazāk kļūdu un pārpratumu savā dzīvē.”

/Irēna, 9.a/

Informāciju apkopoja latviešu valodas skolotāja Ingrīda Kondratjeva

Daugavpils teātra mūzikls “Džeina Eira”

2019.gada 28. novembrī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 10.klašu skolēniem projekta «Skolas soma» ietvaros bija iespēja apmeklēt mūziklu «Džeina Eira". Mūziklā bija precīzi parādīti galvenās varones piedzīvojumi. Grūtā Džeinas dzīve pēc vecāku nāves,  mazajai meiteni bija jādzīvo savas tantes ģimenē, kur Džeinu nemīlēja. Drīz viņai nācās nokļūt internātskolā un pēc tās absolvēšanas vajadzēja meklēt darbu. Atrodot auklītes darbu Ročestera ģimenē, Džeina sāk piedzīvot vairākus notikumus. Mīlestība, rūpes -  viss savienojās  lielā kamolā, kas meitenei bija jāatšķetina.
Skatītāju uztveri ietekmēja profesionālā aktieru spēle, kā arī solistu profesionālā dziedāšana sirdī ienesa smeldzi. Tas viss nobeigumā savienojās milzīgās ovācijās, un gan aktieri, gan skatītāji baudīja katru mirkli, kas bija pavadīts kopā.

Anastasija Čirkina, 10.a klase

Ievadnodarbībās izglītojamie tika iepazīstināti ar skatuves mūzikas žanru mūzikls, kā arī ar īsu mūzikla sižetu.
Pēcnodarbībās skolēni izteica savas domas par mūziklu, analizēja, viņuprāt, spilgtākos muzikālos numurus, izvērtēja aktierspēli un dziedātāju profesionālismu.

Skolēnu atsauksmes:

„Esmu sajūsmā par mūziklu „ Džeina Eira”. Tika parādīta profesionāla aktiermāksla. Pārdzīvojot par varoņiem, ļāvos savai fantāzijai, lai varētu izjust visas emocijas, ko ar savu aktierspēli rādīja aktieri. Tā kā man ļoti patīk mūzikli, skatījos ar lielu interesi. Ļoti skaistas un burvīgas melodijas”.

                                                                                    Žans Mukāns, 10.c klase

„Manuprāt, tā bija lieliska izrāde. Man patika, cik spilgti tika attēlota cilvēku iekšējā pasaule, pārdzīvojumi un jūtas, galvenās varoņu vērtības- mīlestība, cēlsirdība“.

                                                                                    Renards Skutels, 10.c klase

„Mūzikls „ Džeina Eira” izsauc manī tikai spilgtākās atmiņās un liek domāt par tādām lietām kā mūsu pašu individuālās vērtības. Tas rosina domāt par savu vērtību kopumu. Pēc šī mūzikla radās vēlme izlasīt grāmatu un salīdzināt sajūtas”.

                                                                                    Gabriela Malahovska, 10.c klase

„Man šis mūzikls ļoti patika. Aktieri tēloja emocionāli, izjusti. Guvu patiesu baudu no šī mūzikla. Pārdzīvoju varonei Džeinai līdzi prieku un skumju brīžos. Labprāt noskatītos mūziklu vēlreiz”.

                                                                                    Laura Jonāne, 10.c klase

„Apmeklējot mūziklu „Džeina Eira,” man veidojas pozitīvas emocijas un jauks pēcapmeklējuma noskaņojums, jo izrāde bija veiksmīga. Izrādē tika parādītas dzīvas sajūtas, emocijas, situācijas, kā arī daudz mūzikas, ko varēja klausīties un baudīt”.

                                                                                    Ēriks Lapkovskis, 10.c klase

„Man ļoti patika šis mūzikls, jo tas labi atspoguļoja īstās dzīves pārdzīvojumus, ar ko sastopas katrs savā dzīvē”.

                                                                                    Paula Hanzena, 10.a klase

„No pirmās mūzikla sekundes es iemīlēju izrādes vokālo numuru un horeogrāfijas izpildījumu. Dziesmu izpildītājiem ir tīras, skanīgas balsis”.

                                                                                    Anastasija Naumova, 10.a klase

„ Man ļoti patika šis mūzikls. Īpaši izcēlās dejotāji. Interesanta horeogrāfija, skatuves dekorācijas”.

                                                                                    Lonija Kaķeševa, 10. a klase

„Man izdevās iejusties izrādē un just līdzi varoņiem, jo atmosfēra bija ļoti īpaša. Man patika šī pieredze, un es  labprāt apmeklētu vēl kādu izrādi”.

                                                                                    Terēze Suveizda, 10. a klase

„Mūzikls bija baudāms. Ļoti patika horeogrāfijas un dziedājumu apvienojums. Mūzikā un dziedājumos paustās emocijas un noskaņa ļāva vairāk just līdzi notikumiem”.

                                                                                    Nellija Pfafrode, 10.a klase

„Oļega Šapošņikova mūzikls „Džeina Eira” ir brīnišķīgs mākslas darbs. Tas māca cilvēkiem, ka galvenais ir būt patiesam un sirsnīgam. Šīs ir tās vērtības, kas apkārtējiem ļoti patiks. Man ļoti patika šis mūzikls. Gan aktieri, gan dziedātāji un dejotāji bija profesionāļi. Izpildījums „aizrāva” līdz skudriņām. Dažos brīžos par gribējās raudāt”.

                                                                                    Kristīne Giptere, 10.a klase

„Džeina Eira” ir fantastisks mūzikls ar lielisku dziedājumu.  Tas ļāva izjust visu mūzikla atmosfēru un galveno varoņu pārdzīvojumus. Izrāde tika baudīta ar lielāko prieku”.

                                                                                    Arnita Bernāne, 10. a klase

“Man ļoti patika mūzikls, tās jūtas, kā aktieri tēloja, iedvesmoja mani biežāk apmeklēt teātri”.

                                                                                    Amanda Pipina, 10.b klase

Apkopoja mūzikas skolotāja Anita Zarāne

 

 

 

  

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja un  Aleksandras Čudnovskas izstādes „Ziemassvētku mirdzums” apmeklējums

     Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros 9.a un 9.b klases skolēni apmeklēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pamatekspozīciju un Aleksandras Čudnovskas eglīšu rotājumu kolekcijas izstādi „Ziemassvētku mirdzums”. Pamatekspozīcijas apmeklējuma mērķis bija iepazīt  Daugavpils pilsētas vēsturi laiku lokos, sagaidot pilsētas jubileju 2020.gadā. Gada tumšākajā laikā siltumu, gaismu un mājīguma sajūtu radīja eglīšu rotājumu izstāde.

     9.a klases skolēni ievadnodarbībā runāja par vērtībām mūsdienu mainīgajā pasaulē: pilsētas, novada vēsture kā vērtība; vērtības klasē un katram personīgi; Ziemassvētku tradīcijas ģimenē. Apmeklējot muzeju, skolēni redzēto mēģināja sasaistīt ar reālo dzīvi. Visvairāk patika monētu ekspozīcija, ekspozīcija par robežsardzi, jo vairākiem bērniem vecāku darbs ir ar to saistīts. Ņemot vērā, ka 9.klases noslēgumā būs eksāmens Latvijas vēsturē, skolēni pārbaudīja savas zināšanas vēsturē. Pēcnodarbībā skolēni veidoja Ziemassvētku elementus, kas ir kā tradīciju sastāvdaļa: pārrunāja eglīšu rotājumu daudzveidību un veidoja savus rotājumus.

     9.b klases skolēniem ievadnodarbības tēma bija  “Daugavpils vēsture laiku lokos. Ziemassvētku tradīcijas”.  Nodarbības mērķis: akcentēt svarīgākos pilsētas vēstures faktus un iepazīstināt skolēnus ar ticamiem  internetresursiem par pilsētas vēsturi. Skolēni, veicot uzdevumus darba lapā, pārrunāja tādus jautājumus kā nozīmīgākie pilsētas vēstures fakti, Daugavpils oficiālie un neoficiāli simboli, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas un izstādes, Ziemassvētku tradīcijas. Muzejā skolēni aplūkoja ekspozīcijas, Kārļa Mudeļa glezniecības izstādi “Latgales ainavists,” eglīšu rotājumu izstādi. Gleznās skolēni mēģināja saskatīt  pazīstamās Latgales ainavas (Grīva, Krāslava, lauku ainavas). Interesi raisīja eksponāti, kas saistīti ar Daugavpils Valsts ģimnāzjias vēsturi. Pēcnodarbības mērķis: akcentēt svarīgākos pilsētas vēstures faktus (kas ir nozīmīgi katram skolēnam), sasaistot tos ar mūsdienām un ģimnāzijas vēsturi (DNMM materiāli). Nodarbības noslēgumā skolēni pārrunāja Ziemassvētku tradīcijas un  zīmēja savus unikālos eglīšu rotājumus.

 Informāciju apkopoja:
9.a kl.audzinātāja Sandra Rutkovska un
latviešu valodas skolotāja Ingrīda Kondratjeva

 

9.a klases skolēnu eglīšu rotājumi. Foto: Sandra Rutkovska

Koncertdiskusija „Ceļš uz mājam” ar mūzikas grupu „Latgalīšu reps”

     Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Daugavpils Valsts ģimnāzijas 7.-12.klašu skolēniem 2019.gada 13.novembrī bija iespēja noklausīties repa apvienības „Latgalīšu reps” koncertu un diskutēt ar mūziķiem par valodu, mūziku un latgaliskajām vērtībām.

     Mūziķi Ivo Grigalis un Didzis Kozlovs ir pārliecināti, ka repam latgaliešu valodā patiešām ir nākotne, jo galvenais ir mīlestība uz dzimteni, valodu un mūziku. To viņi pauda dziesmās un sarunā ar skolēniem. Tas, ka repam (arī mūziķiem) latgaliešu valodā ir nākotne, pierādīja šīs vasaras notikums: Valsts prezidents Egils Levits sarunu festivālā LAMPA teica, ka viņam iepatikusies šī grupa. Dziesmā «Skats pa logu («Skots pa lūgu») mūziķi pauž mīlestību savai dzimtajai pilsētai Ludzai, saņēma „Boņuka” balvu nominācijā «Labākais mūzikas video 2017», bet 2018.gadā -  par sasniegumiem latgaliešu kultūrā. Jaunā dziesma un  video “Trešuo zvaigzne” («Trešā zvaigzne») veltīts Latgales vērtībām: zilajiem ezeriem, zaļajiem mežiem, zelta pļavām un tuviniekiem.

     Gan nopietnas, gan nenopietnas dziesmas (piemēram, «Astotais rajons»), taču visam cauri skan mīlestība savai dzimtajai vietai Ludzai, Latgalei, latgaliešu valodai un saviem tuvajiem.
Gan koncerta, gan sarunas mūziķi atkārtoja grupas moto „Nu sirds i nu Latgalis” („No sirds un no Latgales”).

     Ievadnodarbībā skolēni iepazina grupas tapšanas vēsturi, koncertdarbību, lasīja interviju ar mūziķiem, klausījās dziesmas, skatījās video.

     Pēcnodarbībā (katrā klasē skolēni izvēlējās sev interesējošus jautājumus) skolēni izteica viedokli, kā viņiem patika koncerts, kas viņus uzrunāja, ko viņi domā par repu latgaliešu valodā, vai repam latgaliešu valodā ir nākotne, ar ko šī grupa atšķiras no citām repa grupām, kas ir tas īpašais viņu dziesmās un mūzikā, ka mūziķi spēj uzrunāt dažādas auditorijas, pat prezidents viņus klausās;  individuāli vai grupās mēģināja sacerēt kādas dziesmas tekstu par Latgali, valodu, uzrakstīt, sacerēt mūziku vai atrast kādu piemērotu un klasē norepot; aizdomājās, kā varētu popularizēt savu dzimto vietu, Daugavpili, Latgali; mūziķi runāja par ticību sev, Latgalei, savējiem, kas iedvesmo skolēnus; grupas dalībnieki videoklipos parāda, cik skaista Latgale, kādu skolēni varētu izveidot videoklipu, lai parādītu Latgales skaistumu, kuras vietas filmētu, kāpēc.

Skolēnu atsauksmes:

„„Latgalīšu reps” tiešām popularizē gan Latviju, gan arī repu, kurš Latvijā īsti nav populārs. Var sajust, ka dziesmas veidotas no sirds.”

/Edgars, 12.b klases skolnieks/

„Man iepatikās šis koncerts, jo tas ir labs veids, kā popularizēt šo mūzikas stilu. Tas ir labs piemērs, ka arī no mazas pilsētas var kļūt slavens valsts mērogā un dziedāt par svarīgām vērtībām. Dziesmas ir dinamiskas.”

/Marita, 12.b klases skolniece/

„Koncerts bija kas jauns un  nepieredzēts programmas „Latvijas skolas soma” piedāvāto pasākumu klāstā. Koncerta laikā bija pozitīva un atraktīva atmosfēra. Mūziķi dziesmas izpildīja latgaliski, kas pierāda, ka latgaliskais ir dzīvotspējīgs.”

/Anna Luīze, 12.b klases skolniece/

„Man pašai nepatīk reps un tā virzieni, bet tas ir gaumes jautājums. Tomēr ir prieks par to, ka ir kāds, kas popularizē Latgali, kas parāda, ka ir arī cita valoda Latvijā. Tas pierāda arī šīs grupas patriotismu savai valstij.”

/Aija, 12.b klases skolniece/

„Ļoti pozitīvs un enerģisks pasākums. Bija patīkami iepazīties ar grupas mūziķiem un uzzināt viņu stāstu un ceļu līdz skatuvei.”

/Patricija, 12.a klases skolniece/

„Bija interesanti dzirdēt mūsdienīgu mūziku latgaliski, interesants pasniegšanas veids, tas ir oriģināls gājiens – dziedāt latgaliski, jo nav konkurentu, spēj iedvesmot klausītājus.”

/Ričards, 12.a klases skolnieks/

„Man patika koncerts. Pat neskatoties uz to, ka es ne ļoti labi saprotu latgaliski, koncertā valdīja brīnišķīga atmosfēra. Es sajutu savu ciešo saikni ar Latgali.”

/Viktorija, 11.a klases skolniece/

„Man loti patika koncerts, jo tā bija vienkārši nereāla pieredze. Lieliska mūzika, fantastiska atmosfēra, vieta dejām, kā arī iespēja parunāt ar māksliniekiem par aktuālām tēmām. Koncerts sagādāja ļoti daudz pozitīvu emociju.”

/Laura, 11.a klases skolniece/

„Lai gan man ne ļoti patika „Latgalīšu reps” un es neklausos viņu dziesmas, taču koncerts patika, patika dziedāt līdzi. Skaņas sistēma varēja būt labāka.”

/Matīss, 11.a klases skolnieks/

Skolēni kopā ar mūziķiem pēc koncerta

Informāciju apkopoja

skolotāja Ingrīda Kondratjeva

Daugavpils teātra izrāde „Hamlets”

2019.gada 6. un 7. novembrī Daugavpils Valsts ģimnāzijas vidusskolēni apmeklēja poļu režisores Lucinas Sosnovskas iestudēto izrādi "Hamlets" Daugavpils teātrī.

     Tas, ka izrāde atstāja pozitīvu un emocionālu iespaidu uz skolēniem, ir neapšaubāmi. Izrādē ir fantastisks aktieru sastāvs, kurš visā krāšņumā parādīja savu aktiermākslu un attēloja Viljama Šekspīra lugas galveno domu un tās aktualitāti ne tikai 16. gadsimtā, bet arī mūsdienās. It īpaši skolēnus sajūsmināja aktiera Jurija Djakonova spēle. Aktieris ļoti emocionāli un tieši attēloja galveno varoni Hamletu un tā psiholoģiskā stāvokļa izmaiņas visas izrādes garumā.

Milzīgu iespaidu atstāja izrādes scenogrāfija. Skatītājam tika piedāvāts aplūkot izrādi no pilnīgi cita skatupunkta gan tiešajā, gan pārnestajā nozīmē. Skolēnu sēdvietas atradās uz pašas skatuves, bet izrādes darbība notika visā zāles telpā. Oriģināla ideja bija izrādes turpinājums starpbrīža laikā, kad starp Hamletu un viņa studiju draugiem notika dialogs teātra gaitenī.

Liela nozīme izrādē bija arī gaismas spēlei un projektora izmantošanai, tas radīja pareizu emocionālu kontekstu skatītājā un lika akcentus uz aktieriem noteiktajā situācijā. Aktieru kostīmi bija ļoti neparasti, koši un atšķirīgi pēc dizaina. Tomēr tie neizcēlās uz kopēja fona un piešķīra izrādei mūsdienīgu nokrāsu. Tāpēc var teikt, ka izrādē ļoti harmoniski sadzīvoja 16. gadsimta intrigas un 21. gadsimta tehnoloģijas.

Bija redzams pūļu pilns darbs no režisores, aktieru un scenogrāfu puses. Izrāde izdevās izcila un viennozīmīgi vēl ilgu laiku paliks skolēnu prātos ar savu oriģinālu Viljama Šekspīra lugas iestudējumu, gaismas un skaņas efektiem un neparastiem kostīmiem un dekorācijām.

                                        Amanda Derviniece, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 12. a kl. skolniece

Skolēnu atsauksmes:

„Izrāde „Hamlets” – vienreizējs piemērs, kā ir iespējams apvienot mūsdienīgo, eksperimentālo, alternatīvo ar klasiku tā, lai tas būtu organiski un pieņemami. Pārsteidza lielisks telpas risinājums – aktieri nebija norobežoti no skatītājiem, scenogrāfija izveidota līmeņos, izrādes turpināšana starpbrīdī, pēkšņs telpas paplašinājums otrajā cēlienā. Telpa vizuāli tika paplašināta un dažādota ar projicēto video, kas pastiprināja  andergraunda un retro atmosfēru. Arī Hamleta lomas interpretācija pārsteidza. Saglabājot kanoniskumu, Hamlets tika parādīts asāks, ekspresīvāks, ironiskāks, trakāks, kas, manuprāt, tikai padarīja varoņa tēlu „dzīvāku”.  Visa izrāde – viens konstants kāpinājums. Tajā saasinātas jūtas, aktierspēle, telpa – viss darbojas tādējādi, ka Tu kļūsti ne tikai par skatītāju, bet arī par aculiecinieku, nespēdams nepārdzīvot līdzi varoņiem.”

/Eva, 11.a klases skolniece/

„Izrāde bija vienkārši izcila. Skaidri varēja saskatīt galvenā varoņa emocijas, viņa dusmu kāpumu brīdī, kad saprata, ka, nogalinot sava tēva slepkavu, izdarīs viņam pakalpojumu, jo Hamleta tēvocis tajā brīdī nožēloja, lūdzās un pēc nāves būtu nonācis debesīs. Šīs emocijas pastiprināja gaismu spēle, ar katru Hamleta izteikto vārdu gaisma kļuva aizvien sarkanāka. Gaismu un ēnu spēle ļāva iejusties gan izrādes vidē, gan izjust Hamleta emocijas. Visspilgtāk atceros brīdi, kad Hamlets sēdēja piķa melnā tumsā pie flīģeļa, apātiski spēlēja, gaismu izstaroja vienīgi lukturītis, kas ieskāva varoņa seju ēnās.

        Izrādē liela uzmanība tika pievērsta detaļām – naža asmens, ar kuru Hamlets iedūra Polonijam, kļuva sarkans, dueļa laikā ievainojumu vietās bija redzama asins krāsa. Galvenā varoņa psiholoģiskā attīstība atspoguļojās arī apģērbā. Izrādes sākumā Hamletam mugurā bija bieza jaka, kas vēlāk tika novilkta, atstājot tikai džemperi un šalli, ko viņš atdeva Ofēlijai, it kā atdodams viņai daļu no sevis. Kad Hamlets atgriezās no Anglijas, viņam mugurā bija tikai krekls bez piedurknēm, kuru mirstot novilka. Tā ar apģērba palīdzību tika parādīts, kā Hamlets atkailina dvēseli līdz paliek pavisam neaizsargāts, manuprāt, tieši tajā mirklī viņa gars sabrūk. ”

/Ingrīda, 11. a klases skolniece/

„Man patika izrāde visos iespējamajos aspektos. Aktieris, kurš spēlēja Hamleta lomu, vienkārši ģeniāls. Interesanti, kreatīvi, nenogurdinoši. ”

/Renārs, 11. a klases skolnieks/

„Ļoti izcili aktieri, laba scenogrāfija. Labi, ka varēja gan pasmieties, gan paraudāt. Patika, ka pat gaitenī starpbrīdī turpinājās izrāde. Tas ir oriģināli.”

/Margarita, 12.a klases skolniece/

„Izrāde tiešām bija lieliska! Mani loti iespaidoja aktierspēle. Jurijs Djakonovs ļoti precīzi parādīja visas jūtas, ko pārdzīvo Hamlets savā dzīvē. Mūzikas efekti bija ļoti pieskaņoti. Apgaismojums un gaismas efekti mani īpaši iespaidoja. Prātā palika video, kuri tika projicēti uz sienām, tie radīja īpašu noslēpumainu noskaņojumu.”

/Marta 12.a klases skolniece/

„Izrāde patika, jo skatuves un skatītāju izvietojums ļoti atšķiras no pierastā. Tā kā es sēdēju pirmajā rindā, tad likās, ka esmu viena no lugas varoņiem.”

/Marita, 12.b klases skolniece/

„Man izrāde ļoti iepatikās. Eksperimentālās izrādes vienmēr atšķiras no klasiskajām. Mūzika un gaismas efekti, atrodoties zāles vidū, atstāj lielu iespaidu. Minimālistiska apģērba izmantošana, kamera, mikrofoni šo izrādi veido neparastu tiem laikiem. Vēl man patika, ka aktieri lauza ceturto sienu un runāja ar skatītājiem.”

/Artūrs, 12.b klases skolnieks/

„Izrāde bija lieliska, jo īpaši aktiermāksla – profesionāla un emocionāla. Ļoti patika galvenā aktiera loma un veids, kā tika izspēlētas emocijas un sajūtas. Krievu valoda padarīja izrādi bagātīgāku un spēcīgāku ar savām valodas īpatnībām. Skatuves izkārtojums atbrīvoja skatītāju un aktierus no barjerām un ļāva vieglāk uztvert izrādi. Ceru, ka mēs bijām labi skatītāji.”

/Anna Luīze, 12.b klases skolniece/

Daugavpils Valsts ģimnāzijas 12.a klases skolēni teātrī

Daugavpils Valsts ģimnāzijas 12.b klases skolēni teātrī

Rīgas ielas promenāde

     Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Daugavpils Valsts ģimnāzijas 8.a un 7.a klases skolēni devās izzināt vienu no skaistākajām pilsētas ielām – Rīgas ielu. Nākamgad pilsēta svinēs 745 gadu jubileju, tā bija iespēja uzzināt Rīgas ielas vēsturi kā daļu no pilsētas vēstures un aizdomāties par gājēju ielas nākotni, jo šobrīd notiek Rīgas ielas posma rekonstrukcija.

     Pirms promenādes apskates kopā ar Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja gidi klases stundā „Ko es zinu par Rīgas ielu?” 8.a klases skolēni minēja asociācijas par Rīgas ielu; par nozīmīgākajiem notikumiem, personībām, kas saistās ar Rīgas ielu; pasākumiem; vēsturiskiem momentiem. Skolēni atbildēja uz jautājumiem un atpazina notikumus pēc fotogrāfijām no www.visitdaugavpils.lv, www.zudusilatvija.lv. Skolotāja aicināja padomāt par jautājumiem, kas šķistu skolēniem interesanti, un pajautāt gidei mācību stundas laikā pa Rīgas ielas promenādi.       

     Rīgas ielas apskates mērķis bija izzināt pilsētas centra vēsturisko mantojumu un izprast tā nozīmīgumu Daugavpils pilsētas attīstībai. Skolotāja apkopoja jautājumus, skolēni sadalījās grupās. Skolēniem, klausoties gides stāstījumu, bija jāaizpilda darba lapas, kā arī jāuzdod jautājumi.

     Pēcnodarbības mērķis bija izzināt skolēnu guvumu pēc Rīgas ielas apskates. Skolotāja vēlreiz atsauca atmiņā notikumu klāstu un faktus par  Rīgas ielas promenādes attīstību no pagātnes līdz mūsdienām, balstoties uz darba lapu jautājumiem, ko skolēni paši uzdeva, un viņu atbildēm, aicināja atcerēties visinteresantāko faktu, ko uzzināja. Skolotāja piedāvāja aizdomāties par to, ko Rīgas ielā vajadzētu ieviest jaunu/ vai tai ir jāmainās/ kādu pasākumu vajadzētu ieviest utt. Skolēniem vajadzēja ielogoties īpaši izveidotā saitē, lai atbildētu uz jautājumiem un uzrakstītu savu redzējumu.

Skolēnu atsauksmes:

Stefans: “Pēc Rīgas ielas apskates man  palika labas emocijas, neskatoties uz lietainu laiku,  un es uzzināju daudz jaunu faktu.”

Nikita: “Esmu guvis interesantu un svarīgu informāciju par Rīgas ielu, kā tā veidojās un attīstījās. Apskate manī atstāja pozitīvu iespaidu par vēsturiskiem faktiem, neskatoties uz lietainu laiku.”

Inga: “Man ļoti patika šī stunda. Uzzināju daudz jaunu faktu, tāpēc tagad varu citiem pastāstīt vairāk par Rīgas ielu, tās vēsturi un nākotni.”

Ulvis: “Uzzināju daudz par mūsu slavenāko ielu. Ieguvu jaunu pieredzi un zināšanas. Biju pagodināts, ka mums uzticēja tik interesantu un svarīgu informāciju.”

Toms:“ Es esmu sapratis, ar kādu nolūku ir celta Daugavpils un kā kari ir ietekmējuši pilsētas un Rīgas ielas izskatu un arhitektūru.”

7.a klases skolēniem ievadnodarbība par Rīgas ielas promenādi notika latviešu valodas stundā. Ievadnodarbības mērķis bija iepazīt Rīgas ielu kā pilsētas centra vēsturisko mantojumu; pievērst uzmanību īpašvārdu pareizrakstībai un paplašināt vārdu krājumu.

Skolēni veidoja domu karti par Rīgas ielu, noskaidroja nozīmīgākos Rīgas ielas objektus agrāk un tagad. Skatoties prezentācijas materiālu, noskaidroja vārdu nozīmes, piemēram, promenāde, eklektisks, ūdens kaskādes u.c., mācījās pareizi rakstīt īpašvārdus.

     Rīgas ielas promenādes apskates mērķis bija iepazīt Rīgas ielu kā pilsētas centra vēsturisko mantojumu klātienē. Īpaša uzmanība tika pievērsta vēsturiskajiem namiem.

     Pēcnodarbības tēma „Rīgas ielas pārmaiņas – skats nākotnē.” Tās mērķis bija aicināt skolēnus padomāt par Rīgas ielas pārmaiņām nākotnē, sasaistīt redzēto, dzirdēto gides stāstījumu ar personiskām izjūtām, piederību šai vietai. Skolēni veidoja Rīgas ielas vizītkarti (kā Rīgas ielu varētu prezentēt, piemēram, apmaiņas programmas skolēniem, ārzemju viesiem); vizualizēja Rīgas ielas rekonstrukcijas posmu pretī Solo,  kā tas varētu izskatīties 2020.gada aprīlī  - pilsētas jubilejas gadā. Izteica idejas, kādu pasākumu varētu rīkot Rīgas ielā, un  veidoja baneri jeb reklāmkarogu.

Skolēnus īpaši ieinteresēja gides stāstījums par tiem objektiem un notikumiem, kas bija Vienības laukuma teritorijā un apkārtnē. Rezultātā skolēni izteica priekšlikumu turpināt Rīgas ielas apskati līdz Daugavai, jo nebija iedomājušies, ka Rīgas iela sākas no tās puses, Dubrovina parks un muzejs arī ir gar Rīgas ielu. Sarunā ar gidi skolēni vienojās, ka pavasarī turpinās Rīgas ielas apskati. Gide ieteica apskati turpināt līdz cietoksnim,  sasaistot vēsturisko redzējumu un pilsētas plānojumu. Skolēni piedāvājumam piekrita un pavasarim jau ieplānoja šī posma apskati.

Foto R.Murāne-Rutka, 8.a klases skolēni apskata Rīgas ielas arhitektūru

Foto Ingrīda Kondratjeva, 7.a klases skolēni klausās stāstījumu par Rīgas ielas pirmsākumu

Informāciju apkopoja:

Rita Murāne-Rutka, 8.a kl. audzinātāja

Ingrīda Kondratjeva, 7.a kl. audzinātāja

Marka Rotko centra apmeklējums

     Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Daugavpils Valsts ģimnāzijas 9.a un 9.b klases skolēni apmeklēja Marka Rotko centra piedāvāto nodarbību ”Ekspozīcijas "Marks Rotko. Dzīve un māksla" apskate. Grafikas darbnīca.”

     Ievadnodarbībā vizuālās mākslas stundā skolēni iepazina Marka Rotko personību un abstrakcionismu kā 19.gs. vizuālās mākslas stilu. Ar skolēniem tika aplūkoti šādi temati: Marks Rotko kā Daugavpilī dzimušais mākslinieks; Marks Rotko kā abstrakcionisma jeb abstraktā ekspresionisma pamatlicējs pasaulē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Skolotājas mērķis bija motivēt skolēnus mācīties vizuālo mākslu caur M. Rotko personību un daiļradi. Ievadnodarbības noslēgumā skolēni aizpildīja anketu, kurā bija jautājumi par mākslinieka personību un radošo darbību.

     Nodarbības sākumā mākslas skolēni apmeklēja A sektoru, kurā bija iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju “Marks Rotko. Dzīve un māksla.” Skolēni iepazinās ar digitālo ekspozīciju par mākslinieka biogrāfiju un dažādiem daiļrades periodiem. A sektora beigās apskatīja Marka Rotko oriģināldarbu izstādi, kurā bija skatāmi pieci mākslinieka oriģināldarbi, kuros bija saskatāma Rotko daiļrades attīstība. Nodarbības noslēgumā devās uz radošo darbnīcu otrajā stāvā, kur mācījās figūru iespiešanas tehniku. Pēc teorētiskās daļas skolēni veidoja savus darbus, izmantojot jaunapgūto tehniku.

     Pēcnodarbībā skolēni papildināja anketas jautājumus, daloties iespaidos par gūto Rotko centrā; pārrunāja M. Rotko ieguldījumu pasaules mākslas  vēsturē; caur savu redzējumu un sajūtām interpretēja skolotājās piedāvātās M.Rotko gleznas.

     Skolēni bija pozitīvi pārsteigti, redzot slavenā mākslinieka Marka Rotko oriģinālus un kā tie tiek uzraudzīti un saglabāti. Atmiņā palika mākslinieka biogrāfijas fakti un īpašas emocijas, izmēģinot darboties kologrāfijā (viens no grafikas veidiem).

     Tīna un Krista atzīst: “Uzzinājām jaunu, interesantu informāciju par M.Rotko, viņa biogrāfiju un mākslas darbiem. Mums bija iespēja apskatīt Rotko orģināldarbus. Ekskursijas turpinājumā ar prieku piedalījāmies radošajā darbnīcā. Te tapa mūsu grafikas darbi augstspieduma tehnikā. Turpmāk iegūtās zināšanas un prasmes varēsim pielietot vizuālās mākslas stundās.”

Informāciju apkopoja: Līga Midere-Davidčuka, vizuālās mākslas skolotāja

Armands Preilis, 9.a kl.skolnieks

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja apmeklējums

Daugavpils Valsts ģimnāzijā mācību gada noslēgumā notika projektu nedēļa “Latvijas valsts tapšana. Varonība”. Projektu nedēļas mērķis bija pilnveidot skolēnu tekstpratību, digitālo pratību un sadarbības prasmes, pētot dažādus Latvijas valstiskuma veidošanās aspektus.  Lai realizētu mērķi,

9.-12.klašu skolēni izmantoja  programmas “Latvijas skolas soma” piedāvātās iespējas: apmeklēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas, noklausījās lekciju “Daugavpils slavenu cilvēku acīm” un apskatīja Rīgas ielas promenādi.

Nedēļas laikā, izmantojot muzejā gūto informāciju, skolēni īpašu uzmanību pievērsa materiāliem par Brīvības cīņām Latgalē un veidoja savu mācību materiālu par atbilstošo tematu, kurš nākamajā mācību gadā tiks izmantots mācību stundās. Skolēni strādāja grupās un veidoja gan spēles, gan testus, gan puzles.

Vienas grupas skolēni izveidoja orientēšanās spēli “Latvijas valsts loma” – Latgales/Daugavpils atbrīvošana laika posmā no 1919.gada līdz 1920.gadam. To izspēlējot, skolēniem ir jāatbild uz jautājumiem un jāatzīmē kartē precīza atrašanās vieta. Vienlaicīgi tiek attīstītas arī prasmes, kas noderēs, mācoties ģeogrāfiju.

Otras grupas skolēni veidoja  galda domino spēli no fotogrāfijām un vēsturiskajiem faktiem par 1919.-1920.gada Latgales atbrīvošanas operāciju, kas veicina apgūt Latgales vēsturi, attīsta domāšanu un veido izpratni par šo notikumu.

Trešās grupas skolēni veidoja kvestu “Poļu valsts loma Latgales atbrīvošanā”. Darba mērķis bija izglītot jauniešus par piemirstiem un maz zināmiem faktiem par citu valstu bruņoto spēku un karavīru neatsveramo atbalstu un upuriem. Lai izveidotu kvestu, skolēni apmeklēja ne tikai  Novadpētniecības un mākslas muzeju, bet arī karavīru kapus.

Ceturtās grupas skolēni veidoja interaktīvu testu, lai skolēni varētu papildināt zināšanas par Brīvības cīņām un pārbaudīt erudīciju. Tests tika veidots Kahoot! programmā, lai to varētu pildīt visi gan tiešsaistē, gan individuāli.

Piektās grupas skolēni apskatīja piemiņas vietas Daugavpilī un izveidoja spēli “Neatkarības kara piemiņas vietas Daugavpilī”. Spēles mērķis ir pilnveidot zināšanas un rosināt interesi par Neatkarības karu, pētot pieminekļus Daugavpilī.

Sestās grupas skolēni veidoja puzli ar vēsturiskām fotogrāfijām (6 reālajā vidē un 1 virtuālajā), kas saistītas ar Brīvības cīņām Latgalē. Lai izveidotu puzli, skolēni gan iepazinās ar pilsētas centra objektiem, gan izmantoja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja materiālus, iesaistot atbilstošus avotus, lai nākamajā gadā to varētu izmantot mācību stundās.

Informāciju apkopoja 11.a, 11.b kl.skolēni un  Ingrīda Kondratjeva

Marka Rotko mākslas centra apmeklējums

2019.gada 9. maijā mēs, 12.b klase, projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklējām Marka Rotko mākslas centru.

Jau došanās uz turieni un atpakaļ likās lieliska aktivitāte, jo devāmies kājām, spīdēja saule, bija silts. Lieliska iespēja izkustēties saspringtajā maija grafikā.

Marka Rotko mākslas centrā mums bija iespēja aplūkot tur esošās mākslas izstādes, izveidot pašiem savu grafikas mākslas darbu radošajā darbnīcā, kura notika mākslas centra koncertzālē, un, protams, tuvāk iepazīt Marka Rotko likteni, dzīvesgājumu un mākslinieka karjeru, kā arī aplūkot viņa mākslas darbu reprodukcijas un oriģināldarbus.

Ieva: „Tieši man radās daudz jautājumu par Marku Rotko, viņa daiļradi  un ēku pirms došanās uz Marka Rotko muzeju. Uz visiem jautājumiem saņēmu atbides no mūsu aktīvā gida. Mēs analizējām mākslinieka darbus, kas palīdzēja saprast, kāpēc M. Rotko darbi ir tik populāri un dārgi. Ļoti interesants man likās paņēmiens radošajā darbnīcā, jo par to neesmu dzirdējusi. Veidojot darbu, mums tika dāvāta iespēja iejusties mazo bērnu ādā, kas bija ļoti aizraujoši. Nodarbība palīdzēja spert soli pretī mūsu pilsētas kultūrai un mākslai. Esmu ļoti pateicīga par doto iespēju. ”

Sandis papildina: „Nodarbība deva iespēju man iepazīties ar Marka Rotko darbiem, kas ir visas Daugavpils un pasaules lepnums, jo iepriekš neesmu vēl apmeklējis šo mākslas centru. Pēc teorētiskās daļas bija arī praktiskā daļa, kur es pats izveidoju savu mākslas darbu, uzspiežot krāsu uz lapas. Tas bija neparasts un līdz šim nedzirdēts mākslas paņēmiens. Man šī nodarbība bija apmācoša, interesanta un interaktīva, tāpēc iesaku apmeklēt Marka Rotko centru visiem.”

Marka Rotko mākslas centru apmeklēja arī 11.b un 12.a klases skolēni.

Liels paldies par šo lielisko iespēju Marka Rotko mākslas centra darbiniekiem, skolotājām Inārai Kuharonokai un Sandrai Rutkovskai, kā arī projekta „Skolas soma” organizētājiem!

Dina Soma, 12.b klases skolniece

Latgales zoodārza apmeklējums

2019. gada 15.maijā 8.a un 8.b klases skolēni un 23.maijā 7.a klases skolēni apmeklēja Latgales zoodārzu. Apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar Latgales zoodārza faunas daudzveidību. Ievadnodarbībā mēs izveidojām dzīvnieka pasi, zoodārzā izvēlējāmies dzīvnieku un noskaidrojām par to informāciju.

Ienākot Zoodārza ēkā, mūs uzreiz sagaidīja surikātu ģimene. Gida pavadībā uzzinājām kaut ko jaunu par dzīvniekiem vai iepazinām jaunas dzīvnieku sugas. Dažas dzīvnieku mājvietas bija novietotas tādās vietās, par kurām nekad neiedomātos, ja mums neparādītu.

Zoodārzā bija visdažādāko dzīvnieku klašu pārstāvji: rāpuļi, zīdītāji, zivis, putni, kukaiņi u. c. dzīvnieki. Mūs ļoti iespaidoja lielais aligators, kurš atpūtās speciāli veidotā baseinā. Garastāvokli uzlaboja jautrie papagaiļi, kuri visu laiku ķīvējās savā starpā. Divējādas emocijas izsauca Ēģiptes lidojošie sunīši jeb augļu sikspārņi. Dažiem šie sikspārņi likās mīlīgi, bet daži pretīgumā rāvās tālāk no tiem.

Daudzi apstaigāja Zoodārzu vairākas reizes, lai izvēlētos dzīvnieku, par kuru vēlāk veidos pasi. Es izvēlējos sikspārņus, jo mani ieinteresēja šie zīdītāji un tieši tas, ka viņi prot lidot un medī, izmantojot eholokāciju.

Pēcnodarbībā aizpildījām Latgales zoodārzā mītošā dzīvnieka pasi: zīmējam dzīvnieku, kā arī tā pēdu nospiedumus vai knābi, vai spuras, vai zīņas, vai citus ķermeņa veidojumus; aprakstījām ārējo izskatu, dzīvesveidu, dzīves vidi, vairošanos, tā nozīmi dabā, sugas izplatību un sastopamību pasaulē, ierakstījām sugas nosaukumu latviski un latīniski. Kopā ar skolotāju secinājām, ka Latgales zoodārzā var iepazīt plašu bioloģisko daudzveidību.

Mēs gribētu vēlreiz apmeklēt šo Zoodārzu, jo tas šķita mājīgs, un visi dzīvnieki savā starpā dzīvo draudzīgi.

Informāciju apkopoja 8.b klases skolniece Aivija Ļitvinska

8.b klase Latgales zoodārzā

8.a klase Latgales zoodārzā

7.a klase Latgales zoodārzā

Koncertzāles “Gors”, Latgales Kultūrvēstures muzeja, Austrumlatvijas radošo pakalpojuma centra “Zeimuļs” un Lūznavas muižas apmeklējums

     2019.gada 21.martā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 9.-12.klašu skolēni iepazina Rēzeknes un Lūznavas muižas kultūrvēsturisko mantojumu. Izmantojot šo iespēju, skolēniem tika piedāvāts apmeklēt arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Zaļo sinagogu.

     Nodarbībās gūtās zināšanas un iespaidus skolēni izvērtēja klases, literatūras un bioloģijas stundās gan risinot krustvārdu mīklas, izpildot testus, gan papildinot zināšanas par dažādām detaļām, piemēram, kā izskatās zīdaste un kas tai kopīgs ar koncertzāli “Gors”, gan veidojot savu Rēzeknes logo “iespaidu ziedlapu”.

     Skolēnu atsauksmes:

     “Ekskursija bija aizraujoša. Pirmo reizi apmeklēju “Goru” un uzzināju, ka tā ir viena no vislabākajām koncertzālēm Eiropā. Rēzeknes zaļajā sinagogā es uzzināju daudz par ebrejiem un Rēzeknes pilsētas vēsturi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā apmeklējām dažādas ar moderno tehniku aprīkotas laboratorijas. Mums pastāstīja arī par studēšanas iespējam akadēmijā. Un noslēguma nodarbībā Lūznavas muižā -  Latgales jūgendstila pērlē -  uzzinājām par tās vēsturi un kas notiesk muižā mūsdienās”. /Anželika, 9.a/

     “Koncertzālē “Gors” mūs iepazīstināja ar pašu ēku un telpām, kā arī parādīja aizkulises un mākslinieki grimētavas, kas ikdienā nav pieejamas. Man bija ļoti interesanti uzzināt par koncertzāles akustiku un telpu transformāciju.

     Zaļajā sinagogā gids Vladislavs Ivdris mums izstāstīja par ebreju tautas tradīcijām, humoru un kā notiek lūgšanas. Mēs uzzinājām kā top ebreju svētmaize un pagaršojām to. Kultūrvēstures muzejā apskatījām eksponātus no dažādiem gadsimtiem un stendos aplūkojām Rēzeknes pilsētas vēstures liecības.

     Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā apskatījām akadēmijas telpu modeli, robotus, 3D printerus, ķīmijas laboratorijas un akadēmijas bibliotēku. Man ļoti patika klausīties par robotiem, kurus taisa akadēmijā, un par 3D printeriem, apmeklējām lielu studentu darbnīcu, kurā veido detaļas no metāla un detaļu modeļus datorā.

     Nodarbības bija ļoti interesantas un es uzzināju daudz jaunas informācijas par Rēzekni un tās apkārtni”. /Ņikita, 9.a/

“Nodarbības bija pārpildītas ar emocijām un jaunām zināšanām. Kultūrvēsturiskajā muzejā apskatījām gan vēsturiskus artefaktus no Latvijas vēstures, gan Rēzeknes jauniešu darinātus mākslas darbus. Un, protams, saruna par Latgales kongresu un ta saikni ar mūsdienām.”

Biju ļoti priecīgi redzēt, kā Rēzekne aug un attīstās”. /Marta, 9.a./

Foto: Valērijs Dudeničs

Foto: Anita Zarāne

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Kara muzeja un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra apmeklējums

     Programma “Latvijas skolas soma” turpina mūs lolot! Š. g. 16. aprīlī 10. a un 10. b klases skolēni, izmantojot lielisko programmas piedāvāto iespēju, devās mini ceļojumā uz Rīgu.

       Pirmais no trijiem apskates objektiem bija Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Jau no brīža, kad autobuss apstājās pie lielās muzeja ēkas, gan skolēni, gan skolotājas apbrīnā lūkojās uz celtnes vienreizējo un neatkārtojamo arhitektūru. Iemūžinot mirkli pāris fotogrāfijās, skolēni devās iekšā un bija gatavi sākt mākslas darbu apskati gida pavadībā. Staigājot pa dažādajām zālēm, klausījāmies  mākslas ekspertu stāstījumu par darbiem, kas tajās atradās, gleznu autoriem, dažādiem mākslas stiliem un virzieniem. Nodarbības laikā katram skolēnam bija jāizpilda iepriekš uzdotais uzdevums – atrast vienu gleznu, ar kuru skolēns identificējas. Par izvēlēto darbu vajadzēs pastāstīt literatūras stundā.

       Pēc aizraujošajā mākslas pasaulē pavadītā priekšpusdienas cēliena lēnā solī, izbaudot pavasara saulīti, devāmies uz Latvijas Kara muzeju. Arī šajā vietā nodarbība nebija mazāk interesanta. Vēsturnieku aizrautīgie stāstījumi par kariem Latvijas teritorijā sasaistījās ar aktuālu personības līderības pamatu un klases stundās aplūkoto tēmu – cilvēka vērtības, un kā tās atspoguļojas miera un kara periodos. Plašo eksponātu kolekciju apskate patiesi bija kas vienreizējs. Staigājot pa dažādiem vēstures periodiem veltītajām ekspozīciju zālēm, gan uzzinājām jaunus, gan atcerējāmies vēstures stundās mācītos pagātnes notikumus.

       Kad skolotājām izdevās izdabūt no Latvijas Kara muzeja pat azartiskos ieroču fanus, mūsu grupas jaunsardzes dalībniekus, bija laiks doties uz Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un noklausīties 2 izglītojošas lekcijas: kas ir Biomedicīnas pētījumu centrs un cik svarīgi mūsu katra veselībai ir pētījumi, ko veic šajā iestādē.

      Neskatoties uz to, ka Rīgā bija aizvadīta visnotaļ saspringta, informatīvi daudzveidīga diena, mājupceļā blakussēdētāji dedzīgi dalījās ar iespaidiem, apsprieda jauniegūtās zināšanas. Savukārt skolā tika aizvadītas divas interesantas literatūras stundas, daloties atklājumos par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā iepazītajiem šedevriem, tādējādi ne tikai paplašinot redzesloku par Latvijas mākslu, bet arī labāk iepazīstot klasesbiedrus, jo mūsu katra izvēlētā glezna tik daudz stāsta ne tikai par mākslas vērtībām, autoru, laiku, kad tā radīta, bet arī par mums pašiem. Par mūsu vērtībām. Arī to, cik esam laimīgi, ka dzīvojam miera un brīvības apstākļos. Tāpēc klases stundā, atceroties Latvijas Kara muzejā piedzīvoto, ar prieku pārveidojām klasesbiedru grupas radītās karu attēlojošās „dzīvās skulptūras” tā, lai tās vēstītu par  mieru.

                                                                                    /Laura Vucena, 10. a klases skolniece/

Skolēnu atsauksmes par gūto Latvijas Nacionālaja mākslas muzejā:

„LNMM man visvairāk patika krēslu izstāde, jo tur bija visdažādāko formu krēsli, veidoti no vispārsteidzošākajiem materiāliem. Mani visvairāk pārsteidza krēsls, kura forma atgādināja troni no „Troņu spēlēm”. Muzejā es pirmo reizi redzēju V. Purvīša un J. Rozentāla gleznas. Man ļoti patika stikla grīda.” /Niklāvs/

„LNMM mani ļoti iedvesmoja un ieinteresēja. Es redzēju daudz neparastu un skaistu mākslas darbu. Tas attīstīja manu domāšanu un fantāziju, kā arī parādīja, kā var „iziet no rāmjiem” mākslā. Ļoti patika muzeja arhitektūra un gides stāstījums.” /Polina/

„LNMM biju pirmo reizi. Biju ļoti pārsteigts, ka Latvijā ir tik daudz gleznotāju un tik daudz skaistu mākslas darbu. Diemžēl bija maz laika, lai kvalitatīvi (pārdomājot) aplūkotu katru mākslas darbu. Labprāt vēlreiz apmeklētu šo muzeju, kā arī citus mākslas muzejus un izstādes.” /Armands/

„Vienīgais, ko nožēloju, apmeklējot mākslas muzeju, ir tas, ka tur tika pavadīts nepietiekams laiks. Es ieraudzīju daudzas gleznas, kas mani fascinēja un pie kurām gribējās pakavēties, izzināt gleznas tapšanas vēsturi. Man šis apmeklējums bija pirmais. Tagad plānoju atgriezties, līdzi ņemot paziņas – ekspertus mitoloģijā un vēsturē, ar kuriem varētu apspriest un interpretēt jau redzētos mākslas darbus.” /Eva/

„Man ļoti patika mācibu brauciens uz Rīgu, kā arī burvīgā iespēja iepazīt muzeju dārgumus, ko mums dāvāja programma „Latvijas skolas soma”. Tā man bija iespēja atklāt sevi no radošās puses, attīstīt fantāziju.” /Arturs/

„LNMM biju pirmo reizi. Man iepatikās muzeja ēka, cik tā ir grezna. Gleznas it kā vilināja nākt klāt. Vēlējos staigāt un skatīties mūžīgi, pārdomāt, kā autors gleznoja, ko domāja, juta radot mākslas darbu.” /Viktorija/

„Mākslas muzejā biju otro reizi. Ar katru nākamo vizīti šajā muzejā var saskatīt ko jaunu, jo katru reizi tev jau ir cita pieredze. Es sapratu, ka vienā mākslas darbā katrs cilvēks var saskatīt ko citu, tas atkarīgs no viņa personības, pasaules uzskata.” /Viktorija/

„Es par mākslu ne pārāk interesējos, bet LNMM man likās diezgan interesants. Man patika tajā izstādītās gleznas, dažas pat bija nedaudz smieklīgas. Man patika starpkaru perioda mākslas darbi. Man nepatika augšējo stāvu dizains, nepatika, ka visas sienas ir baltas. Kopumā mākslas muzejs man patika, bet Kara muzejs man likās interesantāks, tāpēc ka māksla mani ne pārāk interesē.” /Matīss/

Skolēnu pārdomas par izvēlēto gleznu

„K. Padega gleznā „Madonna ar ložmetēju” es saskatīju maigu, trauslu sievietes tēlu, kura ir gatava cīnīties par sevi un apkārtējiem.”/Katrīne/

„R. Pērle „Saule”. Man patīk dzeltenīgie un oranžīgie toņi. Saule man asociējas ar prieku un laimi. Arī es vienmēr cenšos domāt pozitīvi. Klintis parāda, ka dažreiz es varu būt nepatīkams cilvēks, kurš aizvaino citus.” /Nadja/

„M. A. Mihelsons „Ainava ar salu”. Man patīk daba, man patīk skatīties, kā citi cilvēki strādā, man patīk kalni un ainavas ar upēm. Šīs gleznas noskaņa ir mierīga. Es ne vienmēr esmu mierīgs, tomēr man patīk miers. Šajā gleznā ir attēlota vasara, man patīk, kad ārā ir silts laiks. Saule un mākoņi simbolizē to, ka dzīvē ir gan gaišie brīži, gan tumšie.” /Juliāns/

„B. Baumane „Grupas portrets”. Šī glezna man asociējas ar mūsdienu pasauli. Apģērbs ir košs un spilgts, tomēr sejās var saskatīt neapmierinātību, uztraukumu un daudz problēmu, ar kurām jācīnās.”/Nellija/

„R. Pērle „Dzīves ceļš”. Glezna rāda cilvēka dzīvi, tās grūto ceļu (kalni, klintis). Arī man dzīvē bija daudz brīžu, kad bija grūti. Galvenais ir cīnīties līdz galam (gleznā cilvēki tomēr dodas uz priekšu), jo pēc grūtībām noteikti sekos kaut kas labs.” /Arina/

„J. Viņķelis „Spāņu strēlnieki nogalina nodevējus. Liliputi.” Gleznā attēlotā situācija atgādina ikdienas dzīvi – sodīto nežēlo un nemēģina palīdzēt, bet tikai noskatās un nosoda „Viņš to ir pelnījis!”” /Elīna/

„E. Iltners „Mana Latvija”. Šī glezna parāda, ka katrs cilvēks uztver pasauli citās krāsās. Viens redz tikai pelēko, bet otrs, kā gleznā attēlotais zēns, visu redz krāsainu. Gleznas autors darbā tēlojis savas bērnības izjūtas. Bērnībā mums pasaule liekas košāka, labāka, laimīgāka. Man patīk šis bērna pasaules skatījums, jo ikdienā mēs redzam pārāk daudz pelēcīgā, drūmā, neinteresantā.” /Arturs/

 „J. Valters „Peldētāji zēni”. Es gaidu vasaru, lai beidzot varētu mierīgi atpūsties, pastaigāties ar tuviem cilvēkiem, lielāko dienas daļu pavadīt svaigā gaisā, nedomāt par rītdienu, ka jāizlasa kāda grāmata, jāiemācās kāda tēma, lai sirdsapziņas nemocītu, ka es kaut ko neizpildīju.” /Daniela/

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

Dzīvās skulptūras  - kara un miera tēma

Informācija, foto: 10.a un 10.b klases audzinātājas Zigrīda Rusiņa un Ināra Kuharonoka

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra apmeklējums

2019. gada 5. aprīlī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11.b klases skolēni “Latvijas skolas soma” programmas ietvaros apmeklēja Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.

     Daugavpils M.Rotko mākslas centrs ir mūsdienu mākslas un kultūras centrs, kas ir izvietots Daugavpils cietokšņa teritorijā, bijušā Artilērijas Arsenāla ēkā (1833). Tā ir vieta, kur senatne atguvusi jaunu elpu un iet roku rokā ar mūsdienīgo, radot unikālu un iedvesmojošu vietu daudzveidīgām radošām izpausmēm. Centrā tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko darbu oriģināliem un viņam veltītu ekspozīciju „Marks Rotko. Dzīve un māksla" un apmeklēt Latvijas un ārvalstu mākslinieku izstādes un kulturvēsturiskās ekspozīcijas.

     11.b klases skolēniem bija iespēja iesaistīties divās centra organizētās aktivitātēs. A sektorā skolēniem bija iespēja iepazīties ar pasaules slavenā mākslinieka M.Rotko dzīvesgājumu un daiļrades īpatnībām. Nodarbības vadītājs atraktīvā veidā veicināja jauniešu diskusiju par mākslu, deva iespēju paust savu viedokli par darbu sižetu un nozīmi. Jaunieši, izmantojot iepriekšējās zināšanas par mākslas stiliem, žanriem un 20-tā gadsimta māksliniekiem, pauda savu viedokli par M.Rotko darbu vērtību un cenām.

    Pēc nodarbības skolēni apmeklēja centra grafikas darbnīcu, kur ieguva priekšstatu un iemaņas par grafikas mākslu. Jaunieši veidoja iespiedgrafikas darbus, kas izvērtās par ļoti radošu un jautru klases aktivitāti. Katrs skolēns veidoja savu, oriģinālu un neatkārtojamu, darbu.

     Vairākiem skolēniem M.Rotko centra apmeklējums bija kaut kas neparasts un neatkārtojams, jo iepriekš viņiem nebija iespējas to apmeklēt. Savukārt tie skolēni, kas iepriekš redzēja M.Rotko darbus, atzinīgi vērtēja vadītāja stāstījumu un jautājumus. Īpaši pozitīvas atsauksmes bija par iespēju savām rokām veidot grafiskos darbus.

                     /11.b klases audzinātāja Aiga Hudobčenoka/

 

Vīru kopas „Vilki” koncertlekcija „Latviešu karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām ”

    2019.gada 26.aprīlī Daugavpils Valsts ģimnāzijā ar koncertlekciju „Latviešu karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām” viesojās vīru kopas „Vilki” dalībnieki, lai pirmssvētku noskaņās ar skolēniem runātu par dzimtās zemes mīlestību, Brīvības cīņām, karavīru patriotismu, aizstāvot savu zemi. Stāstījums par mūzikas instrumentiem, senajiem ieročiem, karavīru dzīvesziņu mijās ar karavīru dziesmām un vēsturiskām fotogrāfijām prezentācijā.

      Skolēni atzinīgi novērtēja gan vīru kopas „Vilki” dalībnieku pašu gatavotos arheoloģiskos tērpus, gan spēcīgās balsis, gan mazāk pazīstamus mūzikas instrumentus. Koncerta noslēgumā vīru kopas dalībnieki skolai uzdāvināja grāmatu „Pulcējaties zem latviešu karogiem!” un jaunāko dziesmu albumu „Cīņai sveiks!”, kurā  dziesmu «Hammers» kopā ar vīru kopu „Vilki” iedziedāja Artūrs Uškāns un  bungas spēlē ģimnāzijas 2012.gada absolvents Matīss Uškāns.

     Ievadnodarbībā skolēni uzzināja par vīru kopas „Vilki” izveidošanu 1980.gadā, repertuāru, dalībniekiem un viņu interesi par karavīru dzīvesziņu. Pēcnodarbībā aplūkoja šādus tematus: senie mūzikas instrumenti, ieroči (zobens), arheoloģiskie tērpi; vēsturiskās liecības karavīru dziesmu tekstos;

latviešu karavīrs mūsdienās, karavīra misija.

     Skolēnu atsauksmes:

„Šajā koncertā visvairāk patika tas, ka viņi bija arheoloģiskos tērpos, spēlēja vecus mūzikas instrumentus. Tas radīja īpašu atmosfēru.” /Stefans, 7.a/

 „Man koncerts patika, jo vīru balsis bija piesātinātas un spēcīgas. Tagad es zinu, ka latvieši ir, bija un būs spēcīga tauta, kas domās par savu dzimto zemi.” /Samuēls, 7.a/

 „Es domāju, ka koncerts bija vērtīgs. Mani izbrīnīja, ka vīru kopas dalībnieki nav profesionāli mūziķi, bet darbojas dažādās jomās, kas nav saistītas ar mūziku. Bija vērts aizdomāties, ka arī mēs varam darboties dažādās jomās, darīt to, kas patīk  un sasniegt savu mērķi.”/Laura, 7.a/

 „Visvairāk man patika stāstījums par mūzikas instrumentiem, jo pats mācos mūzikas skolā, bet vecos mūzikas instrumentus nezināju. Pats spēlēju klasiskus mūzikas instrumentus.” /Markuss, 7.a/

 „Man patika, kā tika savienotas dziesmas ar stāstījumu par vēsturi. Atmiņā palika stāstījums par karavīru, kurš piedalījās starptautiskajā miera uzturēšanas misijā, bet gāja bojā, viņa vārdā ASV nosauca ielu. Aizdomājos par karavīru misiju.” /Jānis, 7.a/

Informāciju apkopoja latviešu valodas skolotāja Ingrīda Kondratjeva

Vīru kopas „Vilki” dalībnieku ieraksts ģimnāzijas viesu grāmatā

Vīru kopas „Vilki” koncertlekcija Daugavpils Valsts ģimnāzijas 7. – 12.klašu skolēniem

Mūzikla „Džeina Eira” apmeklējums

      Šī gada 5. aprīlī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 10. klašu skolēni apmeklēja Daugavpils teātra izrādi “Džeina Eira”. Izrāde bija veidota kā mūzikls, notikumus un aktieru emocijas attēlojot dziesmā un dejā.

      Mūziklā redzējām labsirdīgas un godprātīgas meitenes Džeinas ne tik saldo dzīvi pēc vecāku nāves, nonākot pie tantes, kura viņu nemīlēja, pēc tam viņai nācās nokļūt internātskolā un meklēt darbu. Džeina piedzīvoja mīlestību un rūpes, nonākot ģimenē, kurā strādāja par auklīti. Tomēr ceļš līdz mīlestības piepildījumam bija ērkšķains, viņa saskārās ar dīvainām parādībām un negaidītiem notikumiem. Džeinas Eiras pozitīvās, negatīvās un pavisam pārsteidzošās emocijas pastiprināja moderno tehnoloģiju radītie efekti, mūzika un deja. Skatuves izkārtojums un izrādes atmosfēra visu laiku mainījās un saglabāja intrigu.

    Tā bija lieliska iespēja kopā ar skolasbiedriem lietderīgi pavadīt laiku ārpus skolas. Skolēnu un skolotāju atsauksmes pēc mūzikla apmeklējuma pauž sajūsmu un atzinību Daugavpils teātra kolektīvam.

„Kaut arī neesmu klasisku mīlas romānu piekritēja, izrāde kopumā uz mani atstāja labu iespaidu. Iepriecināja gan izcila aktierspēle, gan dejotāju un dziedātāju profesionalitāte. Patika ideja katru varoni attēlot no trijiem skatupunktiem – aktiera, dejotāja, dziedātāja. Dziļāk ieslīgt izrādes saturā palīdzēja pārdomātie tehniskie specefekti (ēku projekcijas, animācijas u.c.), kā arī tas, ka darbība vienlaicīgi norisinājās vairākos telpas līmeņos. Skatītāju uzmanību piesaistīja veiksmīga priekšplānu un aizmugurplānu spēle, kā arī aktieru izcilā spēle masu skatos. ” /Eva, 10. a klase/

„Aktieri izcili parādīja sava varoņa rakstura īpašības. Dziedātāji palīdzēja emocionāli just līdzi varoņiem un viņus izprast. Deja bija lielisks veids, kā parādīt iekšējo cīņu, sapņus un domas. Scenogrāfija ... es tādu redzēju pirmo reizi dzīvē. Īpaši uzmanību piesaistīja moderno tehnoloģiju radītie efekti, kas palīdzēja izprast katru mūzikla ainu. Sižets bija spraigs, emocionāli piepildīts. Katru nākamo ainu gaidīju ar nepacietību.” /Ingrīda, 10. a klase/

„Tā kā šis bija mans pirmais mūzikla apmeklējums, tas noteikti atstāja spilgtu un pozitīvu iespaidu. Es domāju, ka aktieru, dejotāju un dziedātāju darbs bija ļoti saskanīgs un baudāms. Katrs skaņdarbs bija aizkustinošs. Patīkams pārsteigums bija skatuves dekorācijas, ļoti patika gaismēnu spēles. Arī aktieru, dziedātāju, dejotāju tērpi harmoniski papildināja mūzikla kopainu. Pateicoties pozitīvajam pirmajam iespaidam, es noteikti apmeklēšu arī citus mūziklus.” /Laura, 10. a klase/

„Š. g. 5. aprīlī Daugavpils teātrī piedzīvojām laika un telpas krustpunktu. 19. gs. angļu literatūras sižets, Latvijas aktieru spēle, krievu valodā izteiktās jūtas un emocijas apliecināja, ka patiesam mākslas darbam nav lingvistisku barjeru un laikmeta robežu. Mūzikla norise trijos telpas līmeņos, moderno tehnoloģiju radītais skatuves ietērps un krāšņo tērpu harmoniska saspēle radīja vizuāli baudāmu priekšnesumu. Apbrīnojamā mūzikas un dejas valodā atklātā mīlestības tēma neatstāja vienaldzīgu nevienu teātra apmeklētāju. Pavasaris dabā, jaunība skolēnos, kuri piepildīja skatītāju rindas, mīlestība mūziklā radīja pasakainu noskaņojumu pēc steidzīgās darba nedēļas. Izrādes starplaikā un pēc izrādes Daugavpils teātrī varēja sastapt laimīgus cilvēkus.” /skolotāja Valentīna Prokofjeva/

Paldies Daugavpils teātra komandai par izcilo mākslas darbu un programmai „Latvijas skolas soma” par iespēju gūt jaunas zināšanas un piedzīvot brīnišķīgu Latvijas kultūras notikumu!

10.b klases skolniece Zane Rutkovska

 

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra apmeklējums

2018.gada novembra beigās projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros 10.a un 10.b klases skolēni apmeklēja Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Ekspozīcijā "Marks Rotko. Dzīve un māksla" mūs iepazīstināja ar mākslinieka Marka Rotko personību, ģimeni, nodarbošanos, viņa uzskatiem. Vislielāko interesi, protams, izraisīja mākslinieka miljonus vērtie mākslas darbi. Mākslas centra apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja piedalīties radošajā darbnīcā, kur katrs varēja iejusties īsta mākslinieka lomā. Mēs izveidojām savus darbus augstspieduma tehnikā un devām tiem nosaukumus.

Atgriežoties ģimnāzijā, gan personības līderības pamatos, gan angļu valodas stundās diskutējām par Marka Rotko personību un daiļradi, kā arī dalījāmies pieredzē par sava mākslas darba veidošanu. Pēc iespaidu apmaiņas ķērāmies klāt pie lielā darba. Tika pagatavots plakāts ar Marka Rotko tēlu. Skolēni grupās vēlreiz pārrunāja Marka Rotko personības „portreta” komponentus: ārējais izskats, rakstura īpašības, ģimene, izglītība, intereses (hobiji), autoritātes, pasaules uzskats. Apkopojot visu grupu paveikto, plakāta tukšās vietas pamazām piepildījās ar mākslinieka personību raksturojošiem vārdiem un aprakstiem angļu valodā, kā arī asociatīviem zīmējumiem. Pēc kāda laika līdzīgi puzlei bija salikts kopā Marka Rotko personības „portrets”.

Šī projekta ietvaros 10.a un 10. b klases skolēni attīstīja analītiskās un radošās domāšanas prasmes, kas būs vajadzīgas turpmākajā dzīvē. Nevar nepieminēt, ka uzzinājām arī daudz jaunu interesantu kultūrfaktu, kurus būs lieliska iespēja izmantot  dažādos pārspriedumos.

/10.a klases skolniece Laura Vucena/

     

Lekcija „Daugavpils slavenu cilvēku acīm”, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas un izstādes „Gaismas laiks” apmeklējums

     2018.gada 7.un 13.decembrī pie 9.un 10.klašu skolēniem viesojās Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītājas vietnieks zinātniskajā darbā Vladislavs Ivanovs un nolasīja lekciju „Daugavpils slavenu cilvēku acīm”, kas ļāva iedziļināties pilsētas pagātnē.

     Tas bija kā savdabīgs ceļojums Daugavpils vēsturē: iepazinām slavenu personu biogrāfijas, viņu ieguldījumu pilsētas attīstībā un atklājām, kā šie cilvēki redzēja Daugavpili.

     Pirmais cilvēks, par kuru mums pastāstīja, ir fotogrāfs un ķīmiķis Sergejs Prokudins-Gorskis. Viņš bija viens no pirmajiem krāsaino fotogrāfiju veidotājiem. Tieši Prokudins-Gorskis, apmeklējot Daugavpili 1911.gadā,  uzņēma pilsētas foto, kuri bija pirmie reālistiskie krāsu attēli ar Daugavpili.

     Uzzinājām arī par rakstnieku  Leonīdu Dobičinu. Viņš ir uzrakstījis grāmatu par Daugavpili (Dvinsku), balstoties uz savām bērnības atmiņām. Rakstnieks asociēja šo pilsētu ar dabu, tīru gaisu, dzīvniekiem u.tml.

     Trešais – Eiropā slavenais cirka un TV klauns Nikolajs Poļakovs. Dzimis Dvinskā. Viņa vecāki diemžēl agri nomira, un zēnam pašam vajadzēja pelnīt iztiku. Meklējot vispiemērotāko peļņas veidu, Nikolajs dziedāja, izklaidēja publiku, tā atklāja klauna talantu.

     Iepazinām gleznotāja Staņislava Kreica biogrāfiju. Pēc pamatskolas pabeigšanas strādāja Ilūkstē par fotogrāfu un mācījās Daugavpils vakara vidusskolā. Tajā laikā arī radās liela interese par mākslu.  Viņa atstātais mantojums ir 5000 gleznu, kuras atrodas dažādos Eiropas muzejos. Daudz gleznojis dzimtās Latgales ezerus, Daugavu. Mācēja attēlot dabu dažādās noskaņās ar eļļas un akvareļu palīdzību.

     Silva Veronika Linarte. Gleznotāja dzīvoja un strādāja Daugavpilī. Strādājusi par pasniedzēju dažādās iestādes, veidoja logotipus un, protams, gleznoja. Viņas gleznām piemīt lakoniskas kompozīcijas, kurās galvenais izteiksmes līdzeklis ir krāsas izmantošana niansēti izsmalcinātā kolorītā.

     Pēdējais slavenais cilvēks, kuru iepazinām, bija gleznotājs un pasniedzējs Osvalds Zvejsalnieks. Viņa gleznas ir košas, piesātinātas ar krāsu. Tādām krāsām mākslinieks redz arī Daugavpili.

     Var secināt, ka ar Daugavpili cieši daudzi cilvēki, kuri tiešām šo pilsētu mīlēja un to izpauda kādā no mākslas veidiem/nodarbēm. Pateicoties šiem cilvēkiem, par Daugavpili zina arī ārpus Latvijas. Lekcija lika aizdomāties par to, kā ikviens no mums var palīdzēt Daugavpilij augt un attīstīties. Uzzinājām, kā cilvēki, kuri agrāk dzīvoja Daugavpilī, redzēja šo pilsētu. Brīnišķīga iespēja salīdzināt savu un cita cilvēka skatījumu.

     Noslēgumā paši rakstījām, kā mēs redzam šodien savu pilsētu, kā nākotnē. Savam redzējuma veidojām arī ilustrācijas.

     Ziemassvētku noskaņā 19.decembrī apmeklējām Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas un izstādi „Gaismas laiks”, kur iepazināmies ar daudzveidīgiem stikla darbiem apvienojumā ar citiem materiāliem, kā koku un keramiku, kur patiešām varēja sajust gaismu un siltumu, ienākot no decembra tumsas.  

     Apskatījām Kārļa Dobrāja glezniecības izstādi "Grauds mūsu zemei". Tieši viņa vadībā Daugavpilī 70.gados aizsāka veidoties spēcīga jauno mākslinieku grupa, par kuru varēja dzirdēt tikai izcilu vērtējumu. Piedzīvotās emocijas un izjūtas atcerēsimies, mājturības un  tehnoloģiju stundās, vizuālās mākslas stundās veidojot savus darbus.

/9.a klases skolniece Anželika Litvinoviča/

Foto: Valērijs Dudeničs

     

„Kino visiem un visur” arī Daugavpils Valsts ģimnāzijā

     Programmas „Latvijas skolas soma” un Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) projekta „Kino visiem un visur” ietvaros Daugavpils Valsts ģimnāzijas pamatskolas un vidusskolas skolēniem mācību stundu laikā bija iespēja ne tikai noskatīties dažādu žanru un tēmu filmas, bet arī diskutēt par Latvijas kultūras, vēstures un mākslas jautājumiem, saistīt tos ar aktualitātēm kultūras jomā 2018.gadā un savu personīgo pieredzi, piemēram, skatoties dokumentālo filmu „Dziesmuvara” atcerēties Dziesmu svētku tradīcijas un dalību tajos šajā vasarā. Kulturoloģijas un vēstures stundās skolēni skatījās filmas „Zigfrīds Anna Meierovics”, „Ievainotais jātnieks”, „Laikmetīgā”, 11.un 12.klašu skolēniem tika piedāvāta iespēja salīdzināt Daugavpils teātra izrādi „Purva bridējs” un filmu „Purva bridējs”.

     Pamatskolas skolēni pirms Ziemassvētkiem skatījās animācijas filmu „Kalado” un pārrunāja svētku svinēšanas tradīcijas, lasīja latviešu autoru darbus, kur tēlotas Ziemassvētku ieražas. Šīs filmas režisore ir Roze Stiebra, kuras vārds tika īpaši cildināts rudenī, kad viņas veidotā animācijas filma „Saule brauca debesīs” 15.novembrī piedzīvoja pirmizrādi. Skolēniem tika piedāvāta iespēja iepazīties arī ar citām Rozes Stiebras animācijas filmām, piemēram, „Zaķīšu pirtiņa”, kas ir mīļa daudziem skatītājiem jau no bērnības.

     Skatoties filmu „Paradīze 89”, skolēni pievērsa uzmanību laika zīmēm, vēsturiskiem noteikumiem, bet īpašu interesi izraisīja varoņu saruna par to, kas ir disidents. Skolēni nevarēja izprast, kā tā varēja būt, ka bija aizliegtās grāmatas, nevarēja klausīties rokmūziku. Kā varēja būt tā, ka nebija izvēles?

     (LKS) projekta „Kino visiem un visur” piedāvātās filmas aicina skolēnus domāt, vērtēt, saistīt vēsturiskos faktus ar mūsdienu norisēm un uz dažām lietām paskatīties no cita skatupunkta.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Kondratjeva

     

Biedrības „Cita Rīga” nodarbības „Mūsu Latvijas noslēpumi”

un „Latvijas valsts simboli”

     Šī gada 22. novembrī  7.a un 9.a klases skolēniem notika biedrības „Cita Rīga” nodarbības „Mūsu Latvijas noslēpumi” un „Latvijas valsts simboli” programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros, kuras vadīja šīs biedrības pārstāve Aija. Viņa pastāstīja, ka sākotnēji biedrības un projekta mērķis bija iepazīstināt esošos/bijušos/topošos rīdziniekus un Rīgas viesus ar pilsētas vēsturi, tagadni un nākotni; parādīt Rīgu kā daudzšķautņainu pilsētu. Toties tagad biedrības pārstāvji nodarbojas arī ar to, ka ciemojas dažādās Latvijas pilsētās un vada nodarbības, lai paplašinātu skolēnu redzesloku un zināšanas par valsti.

     Nodarbības sākumā sadalījāmies  4 grupās – katrs skolēns izvilka kartīti ar 1 (no 4 iespējamām) Latvijas pilsētas nosaukumu: Ludza, Pļaviņas, Dobele, Sabile. Izvēlējāmies grupu kapteiņus un sākām pildīt uzdevumus: salikām Latvijas kontūrkarti no puzles gabaliņiem, atbildējām uz viktorīnas jautājumiem par Latvijas pilsētām, pagastiem, parkiem, upēm, dabas objektiem u.tml. Jautājumi bija saistīti ar vēsturi, bioloģiju un ģeogrāfiju. Tas nozīmē, ka vajadzēja prast sasaistīt dažādu jomu zināšanas un meklēt kopsakarības. Uzzinājām ari interesantus faktus par valsti un iepriekš, iespējams, nedzirdētu vietu nosaukumus.         

     Nodarbības beigās saskaitījām katras grupas iegūtos punktus, izvērtējām atbildes, veicām secinājumus. Esam priecīgi, ka "Latvijas skolas soma" programmas ietvaros mums radās lieliska iespēja tikties ar biedrības  „Cita Rīga” pārstāvi un piedalīties  izglītojošā nodarbībā.

                                                                                       9.a klases  skolniece Anželika Litvinoviča

Foto: Valērijs Dudeničs

     

2018. gada 12.novembrī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 12.klases skolēni apmeklēja Daugavpils teātra izrādi “Purva bridējs (-i)”. Šī apmeklējuma mērķis bija paplašināt skolēnu redzesloku un iepazīt latviešu dramaturga darbu, kas šajā Latvijas svētku nedēļā ir īpaši nozīmīgi. Skolēni ar interesi gaidīja šo teātra izrādi, jo jau 11.klasē bija iepazinušies ar oriģinālo noveles tekstu, tāpēc izrādes notikumus centās sasaistīt ar iepriekš lasīto.

Izrādes režisors J.Jonelis ir veicis drosmīgu darbu, klasisko R.Blaumaņa noveles saturu pārceļot uz jaunās Daugavpils teātra eksperimentālās zāles skatuvi. Izrādes sižets un vizuālie tēli salīdzinājumā ar noveli ir daudz vispārinātāki. Lielisks ir scenogrāfa K.Elvika darbs, kurš radis lielisku veidu, kā savienot aktieriem nepieciešamās telpas uz vienas skatuves, kā arī skolēnu uzmanību pievērsa aktieru mūsdienīgais apģērbs, kas ir tērpu mākslinieces M.Ulmanes nopelns.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēnu viedokļi par to atšķīrās. 12.b klases skolniece Madara atzina: “Izrādē biju otro reizi, bet joprojām tā likās ļoti filozofiska, kas man traucēja uztvert šo izrādi pilnībā”.

12.a klases skolniece Kristīne piebilda: “Izrāde likās ļoti oriģināla un savdabīga, jo tā nebija klasiskā “lielās zāles” teātra izrāde, bet man tā patika. Vienīgais negatīvais aspekts bija, ka, sēžot tālākajās skatītāju rindās, bija grūti sadzirdēt aktieru sacīto.”

12.b klases skolniece Ieva atklāja: “Sākumā mani mazliet mulsināja skatuves un aktieru tuvums. Kad viņi strīdējās, bija sajūta, ka es atrodos tur, kur man nevajadzētu būt, bet uz izrādes beigām es iejutos. Manuprāt, izrādes sižets ir ļoti aktuāls mūsdienās, jo iemīlēšanās, strīdi, alkohola atkarība sastopama arī tagad.” Visi skolēni jutās īpaši, jo šajā izrādē vienīgie skatītāji bija ģimnāzisti. Liels paldies Daugavpils teātrim par lielisko pieredzi un atsaucību!         /12.b klases skolniece Dina Soma/

     

Latvijas simtgades iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 19. oktobrī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11.a un 11.b klases skolēni apmeklēja Daugavpils teātra izrādi "Purva bridējs (-i)".

Izrādes režisors J.Jonelis R.Blaumaņa noveles saturu pārceļ uz teātra eksperimentālo skatuvi, vispārinot vizuālos tēlus, padara to par mūsdienīgu un aktuālu stāstu. Pirms izrādes apmeklēšanas skolēniem bija iespēja izlasīt oriģinālo noveli un salīdzināt to ar doto interpretāciju.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni savus iespaidus pauda, rakstot recenziju. 11.a klases skolniece Kristīne raksta: “Šajā izrādē aktieri spēlēja pēc R. Blaumaņa noveles «Purva bridējs» epizodes. Doma bija tāda, ka Kristīnei un Edgaram savā starpā bija mīlestība, tomēr Kristīnes māte negribēja, lai meita precētu šo puisi, jo Edgars bieži dzēra un daudz izklaidējas. Māte ieteica Kristīnei precēt Akmentiņu, kurš bija daudz labāks un bagāts nekā Edgars, bet Kristīne nevēlējās to darīt un ticēja Edgara solījumam izmainīties. Galu galā Edgars palika par klenderi, un Kristīnei bija jāaprecē Akmentiņš, bet viņa nespēja ar to samierināties un izrādes beigās aizbrauca.”

11.b klases skolniece Līga papildina: “Es spēju iejusties galveno varoņu lomā un izprast izrādes būtību, jo saskatīju smalkākās nianses, kuras ir būtiskas. Piemēram, zirgi, tie ir cilvēki, kuri, nemainot savu ārējo izskatu, citā izrādes ainā ir sulaiņi, kā arī Kristīnes mamma Akmentiņa kungam nodeva vēstuli, to attēlo sadotās rokās, kurās tiek saspiestas dzērvenes un sula no tām iztek. Tās simbolizē sāpes, bet tajā pašā laikā īpašu dzīves garšu.”

11.b klases skolniece Agnese raksta: “Eksperimentālā zāle nav diez ko liela, bet visam pietika vietas. Interesants pielietojums tika izdomāts tam, kā Edgars beidza dzert. Iecienītā kroga ‘’Maskava’’ attēlotais statīvs tika pārsiets ar sarkanu lentu, taču, kad solījums tika lauzts, šī lenta tika noplēsta.”

Īpašu pasākuma atmosfēru radīja fakts, ka izrādes skatītāji bija tikai ģimnāzisti. Paldies Daugavpils teātrim par atsaucību.

Daugavpils Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja Aiga Hudobčenoka

     

Mācību brauciens uz Skrīveru dendroloģisko parku, SIA „Skrīveru saldumi”

un Likteņdārzu programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros

     2018.gada 18.oktobrī Daugavpils Valsts ģimnāzijas 7.un 8.klašu skolēni devās mācību braucienā uz Skrīveru dendroloģisko parku, SIA „Skrīveru saldumi” un Likteņdārzu. Mācību brauciena un nodarbību mērķis bija iepazīt Latvijas dabu un kultūrainavu, inovāciju attīstību.

     Skolēniem bija iespēja iepazīt Skrīveru dendroloģiskā parka vēsturi: kurā gadā un ar kādu mērķi nodibināts, kādā stilā iekārtots, Skrīveru parka sugu sastāvu, kādus svešzemju koku stādījumus (arī 30 retumus) var apskatīt. Tā bija vienreizēja iespēja skaistā rudens dienā redzēt vairāk nekā 300 koku sugu no visas Ziemeļu puslodes Latvijas teritorijā. Parka veidotāja, Skrīveru muižas īpašnieka  Maksimiliana Siversa devīze bija: “Es atdodu savus līdzekļus, lai cilvēku sirdīm un acīm radītu prieku”. Droši var apgalvot, ka arī šodien Eiropas nozīmes meža vēstures objekti skolēnu sirdīm un acīm radīja prieku, baudot Lapkriša kunga smaržu un krāsu atmosfēru.

     SIA „Skrīveru saldumi” ražotnē skolēni noskatījās video par uzņēmuma jaunāko produkciju, tehnoloģijām, arī pašiem bija iespēja patrenēties konfekšu ietīšanas prasmē, kas  nemaz tik vienkārši nebija! Bija vērts aizdomāties par dažām rakstura īpašībām, kas nepieciešamas, lai varētu strādāt tik „saldā” darbavietā.  Iepazīšanās ar ražotni skolēniem ir arī ieguvums ekonomikas jomā: ģimenes ražotnes saglabāšana un attīstīšana, nepieciešamība atjaunot un pilnveidot produkcijas klāstu, piemēram, valsts svētkiem veltot īpašu „Latvijas gotiņu”.

     Visemocionālākos brīžus skolēni piedzīvoja Likteņdārzā. Kopā ar gidi izstaigāja 2,5 km maršrutu: draugu aleju, amfiteātri,  kur varēja apskatīt akmens sienu, kas sakrauta par piemiņu represētajiem Latvijas iedzīvotājiem. 18.novembrī  (tikai vienu reizi gadā!) saule noriet precīzi akmens krāvuma centrā. Ja šogad svētku vakarā spīdēs saule, tās ceļš uz rietu būs izcili skaists un emocionāls. Gājiena pēdējā posmā skolēni nonāca saulrieta laukumā ar skatu uz Kokneses pilsdrupām. Vērojot saules atspulgu tiltu virs Daugavas ūdens virsmas, vārdiem „tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. ​Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmotu piepildīt savus sapņus nākotnē” var piešķirt savu, personisku skanējumu -  Daugava, tu, saulriets un sapņi.

Informāciju apkopoja: Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingrīda Kondratjeva

Fotokolāža šeit

                

Foto: Rita Murāne

Foto: Svetlana Proščinko