Dzejas dienas ir viena no brīnišķīgajām tradīcijām, kas katru mūsu rudeni padara īpašu. Tās ir svētki tiem, kuri raksta, lasa un mīl dzeju.
Šogad Dzejas dienas Latvijā norisinās ar iedvesmojošo saukli “Dzeja svin!”, aicinot uz brīnumainu satikšanos ar vārdiem, ritmiem, dzejnieku balsīm un kopības sajūtu. Šis laiks atgādina, ka dzeja ir svētki ikvienam - neatkarīgi no laikmetiem, vietām un lasītājiem.
Dzejas dienas – publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas aizsākās 1965. gada 11. septembrī Rīgā, Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē), atzīmējot Raiņa 100. dzimšanas dienu. Šogad tās aizritēs izcilā dzejnieka160.gadu jubilejas zīmē.
Jubilejas ir jāsvin, tāpēc Daugavpils Valsts ģimnāzijas 7.a klases aktīvie jaunieši un bibliotekāre Marina Rumjanceva ik rītu aicināja ģimnāzijas saimi ieklausīties Raiņa un Aspazijas dzejā.
“Ir skaisti garīgi dzīvot: just, saprast parādības, domāt, izdomāt priekšmetus un attiecības, radīt jaunas parādības, dzejot skaistas attiecības un radīt skaistus cilvēkus, kādi būs nākotnē,” Rainis rakstīja savā dienasgrāmatā 1912. gadā.
Raiņa vēlmes pēc daudziem gadiem mūsu cilvēkos saskatīja dzejnieks Imants Ziedonis. Savulaik viesojoties Daugavpils 1.vidusskolā, Ziedonis viesu grāmatā ierakstīja: "Jūsu bērni ir ilgāk gaiši nekā visur republikā. Viņi spīd. Novēlam viņiem un jums kopā saglabāt ieilgušu, paildzinātu gaišumu, nenobružātu un nost nenobrāztu sadzīvē."
Mūsu bērni, nu jau ģimnāzisti, arvien spīd un ir saglabājuši gaišumu. Tas bija dzirdams balstiņās un redzams actiņās ik rītu, kad kopā ar bibliotekāri Marinu Rumjancevu septītie lasīja dzejas rindas.
Bet 2.stāva gaiteņos skaistas attiecības ir sadzejojuši vidusskolēni. Skolotājas Ritas Murānes-Rutkas un Evas Vovkas radošais gars ir pārtapis dzejas sienā. Vai tāda bija arī 1927.gadā, kad Rainis ciemojās mūsu skolā - tolaik Daugavpils Valsts vidusskolā? Kas to lai zina.
Bet šķiet, ka gan Rainis, gan Ziedonis, šodien ielūkojoties mūsu skolā, ieraudzītu to, kas mums ir svarīgs, - CILVĒKU, CIEŅU, GRIBU, ZINĀŠANAS UN LATVISKU KULTŪRVIDI. Ģimnāzijas vērtības arvien ir par gaišumu cilvēkā.
/R.Malnace/
