No 2018. gada 5.februāra līdz 12.februārim ģimnāzijā tika veikta aptauja “Skolēnu ēdināšana”. Piedāvātās anketas mērķis – noteikt skolēnu attieksmi pret ēdiena kvalitāti un universitātes ēdnīcas darbību.
Aptaujā piedalījās 138 skolēni no dažādām klasēm.
Aptaujas rezultāti
Pirmais jautājumu bloks, kas tika piedāvāts skolēniem, bija par veselīgu uzturu. Izvērtējot respondentu iesniegtās atbildes, var secināt, ka ģimnāzijas skolēniem ir labas zināšanas par veselīgu uzturu. 77% no kopējā skaita savas zināšanas par veselīgu uzturu vērtē kā ļoti labas vai labas. Tikai 7% skolēnu nezina, ko nozīmē veselīgs uzturs. No piedāvātajām ēdienkartēm gandrīz visi skolēni atpazina veselīga uztura ēdienkartes.
No 2017.gada oktobra 7.-9.klašu skolēniem tika piedāvāts piens, savukārt no novembra - arī augļi/dārzeņi. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 55% skolēnu pienu dzer un augļus/dārzeņus apēd skolā. Gandrīz katrs 10 skolēns jeb 11% aptaujāto pienu vispār nedzer, jo tas negaršo. Pārējie nes pienu un augļus/dārzeņus uz mājām.
Uz jautājumu, vai no rītiem mājās brokasto, 68% respondentu atzīmēja, ka katru rītu brokasto mājās, ceturtā daļa aptaujāto norādīja, ka dažreiz ēd brokastis mājās, diezgan liels skolēnu skaits jeb 12% aptaujāto mājās vispār nebrokasto.
Otrais jautājumu bloks bija par skolēnu ēdināšanu mācību dienas laikā.
Cilvēka organismam ir būtiski dienā saņemt pietiekamu daudzumu ūdens. Lai to nodrošinātu, universitātes ēdnīcas telpās ir pieejams dzeramais ūdens. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto skolēnu norādīja, ka slāpes dienas laikā remdē ar ūdeni. Pārējie skolēni dzer sulu, gāzētus dzērienus, kafiju.
Skolēnu pusdienu ēdienkarte tiek sastādīta saskaņā ar MK noteikumiem Nr.172. Noteikumi paredz, ka skolēnu pusdienu ēdienkartē katru dienu jāiekļauj zupa vai deserts. No ēdienkartē piedāvātajām zupām skolēniem visvairāk garšo biešu zupa un kartupeļu zupa ar frikadelēm. Pusdienu ēdienkartē katru nedēļu ir jāiekļauj arī 250 g svaigu dārzeņu. Gandrīz trešdaļa aptaujāto jeb 29% skolēnu labprāt ēd svaigo kāpostu salātus un svaigus gurķus. No visiem piedāvātajiem dārzeņiem vismazāk garšo biešu salāti – 14%. No piedevām vislabprātāk ēd makaronus un kartupeļus. Griķi un rīsi garšo mazāk, tikai aptuveni 18% skolēnu.
Atbildot uz jautājumu, kam tiek dota priekšroka – zivs vai gaļas ēdieniem, tikai 4% aptaujāto skolēnu norādīja, ka garšo zivs. Pārējie dod priekšroku gaļas ēdieniem. Daži skolēni atzīmēja, ka viņiem ir noteikta ārstnieciskā diēta, viņi ievēro gavēņa laiku, neēd cūkgaļu vai arī ir veģetārieši.
Kopumā ar ēdiena kvalitāti apmierināti 64% skolēnu.
Jāpiebilst, ka universitātes foajē ir kiosks, kurā arī mūsu skolēni iegādājas picas, smalkmaizītes, saldumus un riekstus.
Runājot par tīrību un kārtību universitātes ēdnīcā, lielākā respondentu daļa norādīja, ka viņi ir ar to apmierināti. Iebildumi ir 5% aptaujāto skolēnu.
Aptaujas noslēguma daļā skolēni varēja izteikt savus priekšlikumus un ieteikumus. Daudzi skolēni ieteica ēdienu pasniegt karstāku, jo nereti tas ir auksts. Daži skolēni vēlas, lai biežāk pusdienās būtu smalkmaizītes un cepumi, vairāk augļu.
Kopumā jāsecina, ka skolēni ir informēti par veselīga uztura principiem un cenšas tos ievērot arī ikdienā. Skolēni ir apmierināti ar ēdiena kvalitāti, lai gan ir arī norādīts, kas jāuzlabo.
Informāciju sagatavoja: skolas māsa Janīna Navrocka
