Februāra sākums ir atmiņu un atkalsatikšanās laiks. Arī šogad ģimnāzijas kolektīvs aicināja uz kopābūšanu visus savus absolventus un skolotājus, kas strādājuši ģimnāzijā, lai pāršķirstītu atmiņu lappuses. Sirsnīgas satikšanās kādam pēc gada, citiem – pēc vairākiem gadu desmitiem. Tikpat azartiski, enerģiski, nebēdnīgi un smaidoši kā savā izlaiduma dienā!
Kā jau ierasts, tādos brīžos neiztikt bez pārsteigumiem. Lūk, kādu vēstuli pirms absolventu vakara saņēmām no Daugavpils 1.vidusskolas 1954. gada absolventiem!
Staņislavs Kozlovskis (Salaspils), Anatolijs Pīlēns (Rīga), Lidija Pīlēna - Poliščuka (Rīga) un Lidija Beinaroviča - Vasaraudze (Daugavpils) raksta:
"SVEICINĀTA, JAUNĀ PAAUDZE!
Šodien skolā svētki. Tradicionālais absolventu tikšanās vakars. Mūsu izlaidumam 70-tā gadskārta. Nebrīnieties. Mēs vēl esam. Tiešām tuvojamies 90-tajam gadu desmitam, bet esam. Varat mūs uzskatīt par mūsu valsts vēstures aculieciniekiem gandrīz gadsimta garumā. Dzīvi sākām tā sauktajos ulmaņlaikos, redzējām karu, no gruvešiem atdzimstošo pilsētu, izgājām pēckara vēstures līkločus un tagad dzīvojam atjaunotajā Latvijā. Mūsu paaudze bija sava laikmeta produkts. Vai bijām ideāli skolnieki? Nebūt nē. Tāpat pildījām mājas darbus, norakstījām no draugiem, rakstījām špikerus, stundās teicām priekšā, strīdējāmies ar skolotājiem, pierādot savu taisnību, sportojām un gandrīz visi dziedājām korī, kurš bija labākais pilsētā. Mums patika mācīties. Stundām sēdējām bibliotēkā, sevišķi meitenēm tā bija mīļākā vieta skolā, vācot materiālus kārtējam sacerējumam. Mēs cienījām savus skolotājus. Izlaidumā mums likās, ka nu sapņi par nākotni pārtaps realitātē. Taču dzīvē viss izrādījās daudz savādāk. Daugavpilī tobrīd bija viena augstākā mācību iestāde - Pedagoģiskais institūts. Braukt uz Rīgu jau bija izaicinājums, jo vecāku maciņi bija par plānu un mēs bijām ļoti sasaistīti ar ģimeni. Varēja doties uz citām republikām, bet nebijām tik drosmīgi un izlēmīgi, lai dotos tālos ceļos. Vienkāršāk bija zēniem, kuri izvēlējās karaskolas, jo tur viņi nonāca valsts apgādībā. Neskatoties uz problēmām, gandrīz visi ieguvām profesiju, kurai veltījām visu dzīvi. Šodien jau daudzu nav šai saulē. Mēs vēl esošie novēlam Jums, nākamie absolventi, nopietni izvēlēties savu dzīves mērķi un iet uz to. Šodien Jums tik daudz interesantu iespēju! Izmantojiet tās. Esiet drosmīgi, mērķtiecīgi, zinoši un varoši! Neaizmirstiet savu skolu, jo te Jums ielikts pamatakmens visas dzīves pamatiem, savus skolotājus, jo tie atdeva Jums daļu no sevis. Rakstiet savu dzīves grāmatu biezu un krāsainu."
Cienījamie 1954.gada absolventi!
Mīļš paldies par Jūsu aizkustinošo vēstuli! To absolventu vakarā visiem viesiem skaļi un izteiksmīgi lasīja 2024.gada ģimnāzijas absolventes Laura un Marta.
Mēs lepojamies ar to, ka Jūs ESAT!
Jūsu rakstītās dzīves grāmatas ir izturības, darbaspara, ticības un mīlestības caurvītas.
Jūsu rakstītajās grāmatās lappusītes par skolu ir siltuma cauraustas.
Pateicamies Jums par iedrošinājumu!
Ielūkojieties fotogrāfijā - pirmajā rindā atpazīsiet savas jaunākās skolasbiedrenes - 1959.gada absolventes, bet mazliet dziļāk Jums māj visa ģimnāzijas saime.
Lai tikšanās fotomirklī stiprina arī Jūsu garu!
(vairāk fotogrāfiju skatīt ģimnāzijas Facebook kontā)
